saulespulkstenis.lv

Category: Pasākumi

  • Saules aptumsums 2021.06.10

    2021. gada 10. jūnijā Rīgā un citviet Latvijā būs novērojams daļējs Saules aptumsums. Zemes Ziemeļpola apgabalos tad būs novērojams kā gredzenveida aptumsums.

    Aptumsuma norises laiki Rīgā:

    Aptumsuma sākums – 12:54
    Maksimums (aizklāts 31% no Saules diametra) – 14:02
    Aptumsuma noslēgums – 15:09

    Salīdzinājumam maksimālā fāze un maksimuma brīži dažās citās Latvijas Pilsētās:

    Jelgavā – 0,30; pl 14:01
    Talsos – 0,32; pl 13:59
    Ventspilī – 0,33; pl 13:58
    Liepājā – 0,31; pl 13:56
    Jēkabpilī – 0,29; pl 14:05
    Salacgrīvā – 0,33; pl 14:03
    Valkā – 0,32; pl 14:05
    Daugavpilī – 0,28; pl 14:06
    Alūksnē – 0,31; 14:07
    Rēzeknē –  0,29; pl 14:08

    Divu stundu laikā Saule vizuāli būs pamazām pārvērtusies no apaļas ripas par apli ar “robu” un atgriezusies atpakaļ ierastajā izskatā.

    LU Astronomiskais tornis un aptumšotā Saule (daļēji mākoņos, blakus kupolam).

    #saulesaptumsums

    Saules aptumsuma kolektīvi novērojumi epidemioloģisku apsvērumu dēļ klātienē nenotiks, tomēr Latvijas Astronomijas biedrība aicina iespēju robežās to novērot mājsaimniecības ietvaros un dalīties ar ziņu sociālajos tīklos. Tēmturis – #saulesaptumsums .

    Ziņas Twitter-ī ar #saulesaptumsums.

    Kā tieši izskatīsies Saule

    Trīs tālākie attēli sniedz ieskatu, kā Saule būs novietota pie debess aptumsuma sākumā, maksimuma brīdī un noslēgumā. Vizualizācijai izmantota programma Stellarium.

    Dažas minūtes pēc aptumsuma sākuma

    Aptumsuma maksimuma brīdis.

    Dažas minūtes pirms aptumsuma noslēguma

    Piebilde: Mēness daļa, kas nebūs aizklājusi Sauli, nebūs redzama – būs redzama tikai Saule (ar dažāda izmēra robu). Simulētajos attēlos Mēness tiek attēlots, lai būtu uzskatāmi redzams iemesls, no kā Saulei veidojas “robs”.

    Tuvākie Saules aptumsumi Latvijā

    Lai arī pasaulē vidēji ik gadu notiek 2-4 Saules aptumsumi, ne visus ir iespējams novērot Latvijā. Iepriekšējās reizes šajā gadsimtā Rīgā aptumsumi bija 2003.05.31 (fāze – 0.84), 2005.10.03 (0,31), 2006.03.29 (0,38), 2008.08.01 (0,49), 2011.01.04 (0,88), 2015.03.20 (0,72). Iepriekšējais daļējais Saules aptumsums Latvijā bija novērojams 2018. gada 11. augustā nelielā daļā Ziemeļvidzemes. Savukārt iepriekšējais pilnais Saules aptumsums Latvijas teritorijā (tiesa, tikai nelielā Kurzemes dienvidrietumu daļā) bija novērojams 1954.gada 30.jūnijā.


    Tikko sācies Saules aptumsums (2003.05.31.)

    Tuvākie Saules aptumsumi Latvijā pēc 2015.03.20 būs (iekavās norādīta fāze Rīgai):

    2022.10.25 (0,60)
    2025.03.29 (0.22)
    2026.08.12 (0.84)

    Savukārt no tālākajiem Saules aptumsumiem mūsu valstī īpaši atzīmējami būs  2039.06.21 (Vidzemē un Latgalē) un 2048.06.11 gredzenveida aptumsumi (fāzes – attiecīgi 0,95 un 0,97). Tuvākais Latvijā novērojamais pilnais Saules aptumsums būs 2142.05.25.

    Kas pareizi novērot Saules aptumsumu

    Lai arī ikviens no mums dienas laikā prot atrast pie debesīm Sauli, kā arī ne reizi vien ir skatījies uz to (saulrieta vai saullēkta laikā), labi zināms, ka tā ir tik spilgta, ka ātri apžilbst acis. Pat vairāk, tieša skatīšanās uz Sauli var kaitēt redzei. Lai no tā izvairītos, ir jāievēro drošības pasākumi. Sauli var novērot caur speciāli sagatavotiem filtriem, bet drošāk ir izmantot projicēšanas metodi. Galvenais – nekad nevērojiet Sauli caur tālskati, binokli vai teleskopu! Tas var nenovēršami sabojāt jūsu redzi!

    Tiešiem novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai patvaļīgi izvēlētas plēves materiāls.

    Attēla projekcija

    Visvienkāršākā metode – lapa ar caurmiem

    Visvienkāršākā metode, kas neprasa nekādus ieguldījumus, ir izmantot kādu esošu papīra lapu (papīrs vēlams mazliet stingrāks par parasto drukas papīru, bet derēs arī tāds), lai tajā ar zīmuļa galu izdurtu caurumiņus. Tiem nav jābūt lieliem – aptuveni 1mm būs pilnīgi pietiekami. Ikdienas saulainos apstākļos caur tiem saules stari uz kādas gaišas virsmas veidosies gaiši aplīši. Aptumsuma laikā tie būs nelieli aplīši ar robu. Ja pavisam liela fāze, tad sirpīši.

    Šo lapu jātur aptuveni 40-60cm attālumā no virsmas, uz kuras vēlamies redzēt aptumšotās Saules projicēto attēlu.

    Projekcija ar teleskopu

    Saules attēlu var projicēt ar binokļa, monokļa vai teleskopa palīdzību. Būs nepieciešams gaišs ekrāns (balta lapa vai cita virsma), uz kuras projicēt, kā arī kāds aizsegs šim ekrānam, lai uz tā nokļūst tikai projicētais attēls, bet ne tiešie Saules stari. Uzmanību – Saules projicēšana var sakarsēt teleskopa okulāru un to sabojāt. Tādēļ vēlams iepriekš novērtēt, vai nav nepieciešams daļēji aizsegt tālskaša vai teleskopa objektīvu.

    Speciālās filtra brilles

    Ja ir pieejamas speciālās Saules novērojumu brilles (parasti tiek izmantots tumšais Black Polymer vai sudrabainais Baader filtrs), tad aptumsumu var droši novērot arī caur tām.

    Citi filtri

    Aptumsuma novērojumiem der arī metinātāju filtrs, kura aptumšošanas pakāpe ir 14 (angliski – Shade 14 welder filter glass).

    Aptumsuma fotografēšana

    Ja vēlamies fotografēt tiešā veidā Sauli aptumsuma laikā, tad noteikti jāizmanto kāds filtrs. Ne obligāti tam ir jābūt īpaši blīvam, ja ir iespēja manuāli foto kamerai regulēt ekspozīcijas parametrus. Jāatceras, ka pavisam bez filtra arī nebūtu ieteicams fotografēt Sauli, jo tas var radīt uztverošās matricas bojājumus. Lai Saule būtu kaut cik labi saredzama, nepieciešams gara fokusa attāluma objektīvs (35mm filmu jeb full frame gadījumā – ne mazāk kā 135mm).

    Tomēr interesantāk par vienas pašas Saules fotografēšanu ir sameklēt kādu rakursu ar vides objektiem. Vēlams vizuāli blakus atrast kādu attālu ēku vai dabas objektu siluetiem, kā arī nelieli, zemi plāni mākoņi var kalpot gan kā filtrs, gan arī vizuālu efektu pastiprinošs elements.

    Ko vēl specifisku var novērot aptumsuma laikā?

    Aptumsuma laikā interesants efekts notiek ar ēnām un Saules gaismu, kas iet caur nelieliem caurumiem un spraugām. Veidojas tā saucamās sirpjveida ēnas, jeb Saules attēla projekcija.

    Noderīgas saites

    Foto: M.Gills

  • Merkura tranzīta novērojumi 2016.05.09

    Foto: M.Gills

  • Merkura tranzīts 2016

    m_mt2016_logo

    Fotoreportāža no pasākuma

    Pirmdien, 2016. gada 9. maija pēcpusdienā Latvijā būs novērojama astronomiska parādība, kas iepriekšējo reizi notika pirms 13 gadiem, bet nākamo reizi būs vērojama pēc trim gadiem. Tas būs Merkura tranzīts, kura laikā uz Saules fona vairāku stundu garumā būs novērojams Merkurs. Rīgā tāpat kā pārējā Eiropas teritorijā šis notikums būs vērojams no pēcpusdienas plkst. 14:11 līdz pat saulrietam (līdz plkst. 21:00-21:31 atkarībā no vietas Latvijā). Šajā brīdī Saule atšķirsies no ierastās ar to, ka uz tās gandrīz pa vidu būs neliels melns aplis, kas 7 stundu laikā lēnām pārvietosies pāri Saules diskam. Mēs būsim liecinieki savdabīgai planētu konfigurācijai, kad Saulei tuvākā planēta būs nostājusies uz vienas līnijas, kas iedomāti ir novelkama starp Zemi un Sauli.

    Mūsdienās tā ir laba iespēja reto mirkļu kolekcionāriem iegūt jaunu unikālu iespaidu, bet iepriekšējos gadsimtos Merkura tranzīts tika izmantots, lai precīzāk izpētītu šīs planētas orbītas īpatnības. Kā zināms, Merkura orbītas anomālija ilgstošu laiku bija zinātniska mīkla, līdz tās izskaidrojums tika rasts ar vispārējās relativitātes teorijas palīdzību.

    mercury_transit_2006_pearls
    ESA/NASA/SOHO foto

    Lai arī Merkura tranzīts notiek biežāk nekā Venēras tranzīts, kas iepriekšējo reizi bija vērojams 2012. gadā, bet nākamo reizi būs vērojams 2117. gadā, to nevar nosaukt par pārāk bieži sastopamu parādību – tā notiek reizi 3-13 gados, tomēr ne katru reizi to var novērot ikvienā Zemes reģionā.
    Rīgā organizēti Merkura tranzīta novērojumi notiks 9. maija pēcpusdienā Daugavmalā pie Swedbank ēkas no plkst. 14:11 līdz aptuveni plkst. 19:00. Plānots, ka šajos novērojumos piedalīsies arī Mobilā observatorija.

    Merkura tranzīta novērojumos ir jāievēro tie paši drošības nosacījumi, kas Saules aptumsuma novērojumos. Sauli var novērot caur speciāli sagatavotiem filtriem, bet drošāk ir izmantot projicēšanas metodi.

    Nekad nevērojiet Sauli caur tālskati, binokli vai teleskopu! Tas var nenovēršami sabojāt jūsu redzi! Tiešiem novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai patvaļīgi izvēlētas plēves materiāls.

     

    Kā pareizi novērot Merkura tranzītu?

    Merkura novērojumos ir jāievēro tie paši drošības nosacījumi, kas Saules aptumsuma novērojumos. Sauli var novērot caur speciāli sagatavotiem filtriem, bet drošāk ir izmantot projicēšanas metodi. Galvenais – nekad nevērojiet Sauli caur tālskati, binokli vai teleskopu! Tas var nenovēršami sabojāt jūsu redzi! Tiešiem novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai patvaļīgi izvēlētas plēves materiāls. Vizuāls piemērs novērojumiem ar projicēšanas metodi ir Saules aptumsuma lapā. Šādi ar projekcijas metodi Venēras tranzīts tika novērots Rīgā, 2004.gada 8.jūnijā:

      

     

    Iepriekšējā Merkura tranzīta reize Rīgā – 2003.gada 7.maijs

    Merkura tranzīts notika no rīta. Laika apstākļi bija labvēlīgi novērojumu veikšanai Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī. Foto no tranzīta sākuma gaidīšanas brīža:

    merkurs02 merkurs08 merkurs13 merkurs05 merkurs17 merkurs16 merkurs22

    Un šādi to Beļģijā fiksēja Dominique Dierick, Astronomy Picture of the Day (2003 May 27):

    mercurytransit_dierick_big

     

    Astronomiski novērojumi pie Swedbank ēkas

    Astronomisku novērojumu tradīcija pie Swedbank (tolaik – Hansabankas) ēkas aizsakās 2008.gadā, kad 1.augustā bija noverojams daļējs Saules aptumsums:

    m_IMGP1319 m_IMGP1335 m_IMGP1357

    Otrais novērojumu pasākums notika 2012. gada 6. jūnijā, kad agrā rīta stundā tika novērots Venēras tranzīts. Fotoreportāža šeit.
    Trešā reize bija 2015. gada 20.martā, kad Rīgā bija vērojams daļējs Saules aptumsums:

    m_DSC08252 m_DSC08204 m_DSC08186 m_DSC08152

     

    Merkura tranzīta logo

    Krāsains logo – PDF, PNG; melnbalts – PDF, PNG.

    Foto: M.Gills

  • Saules aptumsums 2015.03.20

    2015.gada 20.martā Rīgā un citviet Latvijā būs novērojams daļējs Saules aptumsums.

    Aptumsuma norises laiki Rīgā:

    Aptumsuma sākums – 10:56
    Maksimums (aizklāti 77% no Saules diametra!) – 12:05
    Aptumsuma noslēgums – 13:13

    Salīdzinājumam maksimālā fāze un maksimuma brīži dažās citās Latvijas Pilsētās:

    Ventspilī – 0,80; pl 12:02
    Liepājā – 0,79; pl 12:01
    Daugavpilī – 0,74; pl 12:07
    Alūksnē – 0,76; 12:08
    Salacgrīvā –  0,78; pl 12:05

    Nepilnu triju stundu laikā Saule vizuāli būs pamazām pārvērtusies no apaļas ripas par šauru sirpi un atgriezusies atpakaļ ierastajā izskatā.


    LU Astronomiskais tornis un aptumšotā Saule (daļēji mākoņos, blakus kupolam).

    Kopīgi aptumsuma novērojumi

    Rīgā organizēti 20.marta Saules aptumsuma novērojumi notiks Ķīpsalā, skvērā pie Swedbank galvenās ēkas. Ja debesis neklās mākoņi, būs iespēja vērot debesis ar speciāla Black Polymer filtra brillēm, kā arī vērot Saules attēla projekciju. Uz vietas tiks izmēģināta arī oriģinālas konstrukcijas aptumsuma novērojumu kaste.

    Piedalīšanās – bez maksas.

     

    Kā tieši izskatīsies Saule

    Trīs tālākie attēli sniedz ieskatu, kā Saule būs novietota pie debess aptumsuma sākumā, maksimuma brīdī un noslēgumā. Vizualizācijai izmantota programma Stellarium.

    Dažas minūtes pēc aptumsuma sākuma.


    Aptumsuma maksimuma brīdis.


    Dažas minūtes pirms aptumsuma noslēguma.

    Piebilde: Mēness daļa, kas nebūs aizklājusi Sauli, nebūs redzama – būs redzama tikai Saule (ar dažāda izmēra robu). Simulētajos attēlos Mēness tiek attēlots, lai būtu uzskatāmi redzams iemesls, no kā Saulei veidojas “robs”.

    Tuvākie Saules aptumsumi Latvijā

    Lai arī pasaulē vidēji ik gadu notiek 2-4 Saules aptumsumi, ne visus ir iespējams novērot Latvijā. Iepriekšējās reizes šajā gadsimtā bija 2003.05.31 (fāze – 0.84), 2005.10.03 (0,31), 2006.03.29 (0,38), 2008.08.01 (0,49), 2011.01.04 (0,88). Savukārt iepriekšējais pilnais Saules aptumsums Latvijas teritorijā (tiesa, tikai nelielā Kurzemes dienvidrietumu daļā) bija novērojams 1954.gada 30.jūnijā.



    Tikko sācies Saules aptumsums (2003.05.31.)

    Tuvākie Saules aptumsumi Latvijā pēc 2015.03.20 būs (iekavās norādīta fāze Rīgai):

    2021.06.10 (0,31)
    2022.10.25 (0,60)
    2025.03.29 (0.22)
    2026.08.12 (0.84)

    Savukārt no tālākajiem Saules aptumsumiem mūsu valstī īpaši atzīmējami būs  2039.06.21 (Vidzemē un Latgalē) un 2048.06.11 gredzenveida aptumsumi (fāzes – attiecīgi 0,95 un 0,97). Tuvākais Latvijā novērojamais pilnais Saules aptumsums būs 2142.05.25.

    Kas pareizi novērot Saules aptumsumu

    Lai arī ikviens no mums dienas laikā prot atrast pie debesīm Sauli, kā arī ne reizi vien ir skatījies uz to (saulrieta vai saullēkta laikā), labi zināms, ka tā ir tik spilgta, ka ātri apžilbst acis. Pat vairāk, tieša skatīšanās uz Sauli var kaitēt redzei. Lai no tā izvairītos, ir jāievēro drošības pasākumi. Sauli var novērot caur speciāli sagatavotiem filtriem, bet drošāk ir izmantot projicēšanas metodi. Galvenais – nekad nevērojiet Sauli caur tālskati, binokli vai teleskopu! Tas var nenovēršami sabojāt jūsu redzi!

    Tiešiem novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai patvaļīgi izvēlētas plēves materiāls.

    Attēla projekcija

    Saules attēlu var projicēt ar binokļa, monokļa vai teleskopa palīdzību. Būs nepieciešams gaišs ekrāns (balta lapa vai cita virsma), uz kuras projicēt, kā arī kāds aizsegs šim ekrānam, lai uz tā nokļūst tikai projicētais attēls, bet ne tiešie Saules stari. Uzmanību – Saules projicēšana var sakarsēt teleskopa okulāru un to sabojāt. Tādēļ vēlams iepriekš novērtēt, vai nav nepieciešams daļēji aizsegt tālskaša vai teleskopa objektīvu.

     

    Speciālās filtra brilles

    Ja ir pieejamas speciālās Saules novērojumu brilles (parasti tiek izmantots tumšais Black Polymer vai sudrabainais Baader filtrs), tad aptumsumu var droši novērot arī caur tām.

     

    Citi filtri

    Aptumsuma novērojumiem der arī metinātāju filtrs, kura aptumšošanas pakāpe ir 14 (angliski – Shade 14 welder filter glass).

    Aptumsuma fotografēšana

    Ja vēlamies fotografēt tiešā veidā Sauli aptumsuma laikā, tad noteikti jāizmanto kāds filtrs. Ne obligāti tam ir jābūt īpaši blīvam, ja ir iespēja manuāli foto kamerai regulēt ekspozīcijas parametrus. Jāatceras, ka pavisam bez filtra arī nebūtu ieteicams fotografēt Sauli, jo tas var radīt uztverošās matricas bojājumus. Lai Saule būtu kaut cik labi saredzama, nepieciešams gara fokusa attāluma objektīvs (35mm filmu jeb full frame gadījumā – ne mazāk kā 135mm).

    Tomēr interesantāk par vienas pašas Saules fotografēšanu ir sameklēt kādu rakursu ar vides objektiem. Vēlams vizuāli blakus atrast kādu attālu ēku vai dabas objektu siluetiem, kā arī nelieli, zemi plāni mākoņi var kalpot gan kā filtrs, gan arī vizuālu efektu pastiprinošs elements.

     

    Ko vēl specifisku var novērot aptumsuma laikā?

    Aptumsuma laikā interesants efekts notiek ar ēnām un Saules gaismu, kas iet caur nelieliem caurumiem un spraugām. Veidojas tā saucamās sirpjveida ēnas, jeb Saules attēla projekcija.

    Noderīgas saites

    Foto: M.Gills

  • Lēdurgā atklāts saules pulkstenis

    2013.gada 22.jūnijā Lēdurgā tika atklāts jauns saules pulkstenis.

    Par šo notikumu raksta Lēdurgas Mākslas un mūzikas skolas direktore Maija Pīlāga:

     Bija jāpaiet daudziem gadiem līdz Lēdurgas Mākslas un mūzikas skolā tika realizēts Latvijas Zinātņu Akadēmijas Goda locekļa un Goda profesora Jāņa Klētnieka ideja – Saules pulkstenis pie mūsu skolas!
    Šo ideju palīdzēja realizēt ar visiem  aprēķiniem  Dr.sc.comp. Mārtiņš Gills.
    Un 22.jūnija Lēdurgas Mākslas un mūzikas skolas 22. Izlaiduma Nobeiguma darbu aizstāvēšanā savu veikumu „Saules pulkstenis”  rādija absolvente Lelde Ločmele.
    Saules pulkstenis ir uz 70 cm augsta no laukakmeņiem mūrēta paaugstinājuma, 50×50 cm metāla plāksnē iegravētas vietējā laika joslas ciparnīcas ( vasaras laiks + 1 stunda) ar etnogrāfiskām zīmēm. Laiku rāda ēna no baltmetāla  gnomona.

    Gravējumu uz vara plāksnes veica SIA ” COLLEZIONE”.

    Attēlos – Saules pulkstenis un autore Lelde Ločmele.

     

    Foto: E.Keiša

  • Origo Universi atklāšana

    2012.gada 14.novembrī Rīgā, Stacijas laukumā tiek atklāts vides objekts un saules pulkstenis Origo Universi.

    Foto: M.Gills

  • Origo Universi saules pulkstenis

    (Fotoreportāža no Origo Universi atklāšanas ir šajā lapā)

    2012.gada 14.novembrī pl 11:00 Rīgā, Stacijas laukumā tiek atklāts jauns saules pulkstenis – Origo Universi. Tas ir dalības jeb analemmatiskais saules pulkstenis, kas atšķiras no citiem klasiskajiem saules pulksteņu veidiem ar to, ka laika nolasīšanā ir jāpiedalās cilvēkam. Nostājoties uz centrā esošās „8” formā veidotas joslas vietā, kas atbilst šodienas datumam, ir iespēja pašam ar savu ēnu parādīt pareizu laiku. Saules pulkstenis ar lielajām skaitļu zīmēm rāda ziemas, bet ar mazajām – vasaras laiku.

    Origo Universi vienlaikus ir kā dizaina objekts un izziņas avots. Aplī ar diametru 10 metri dalības saules pulkstenis ir tikai viens no elementiem. Papildus tam, Origo Universi noradīs virzienus uz Eiropas pilsētu kultūras objektiem, 11 Latvijas pilīm, attelos zodiaka zīmes. Pulksteņa radīšanā izmantoti 200 solārā LED stikla gaismas ķermeņi.

    Saules pulksteņa centrālajā daļā ir vietzīme, kas ar augstu precizitāti norāda konkrētā punkta ģeogrāfiskās koordinātas.

    Laika ritējumu gada garumā simbolizē zodiaka zīmes.

    Lai arī pastāv uzskats, ka mūsdienās saules pulksteņiem ir tikai dekoratīva nozīme, pareizi veidots saules pulkstenis rāda laiku ar dažu minūšu precizitāti. Saules pulksteņa izveides pamatā ir precīzi astronomiski aprēķini, jo tā ģeometriskās īpašības ir atkarīgas no konkrētās vietas ģeogrāfiskajām koordinātēm. Origo Universi jaunā kvalitātē papildina līdz šim Latvijā esošo divdesmit publiski apskatāmo saules pulksteņu kolekciju.

    Projekta idejas autors: Valdis Majevskis
    Projekta realizētājs: Valdis Majevskis
    Projekta finansētājs: SIA Linstow/ TC Origo
    Projekta sadarbības partneris (saules pulksteņa un azimutu aprēķini): Mārtiņš Gills

    (attēli ir skices orientējošai informācijai par izskatu)

     

  • 19.augustā tiek atklāts Kokmuižas saules pulkstenis

    2012.gada 19.augustā pl 18:00  Kocēnos notiks Kokmuižas pils partera atklāšanas svētki, kuru ietvaros laiku sāks rādīt īpaši šai vietai veidots saules pulkstenis. Kokmuižas pils partera atklāšanā piedalīsies Latvijas Nacionālās operas solists Ingus Pētersons, Štīrijas mednieku koris (Grāca, Austrija) un Valdis Drulle (klarnete). Pils partera rekonstrukcijas autors – Jānis Sirlaks. Saules pulksteņa projekta autors – Mārtiņš Gills, pulksteņa konstrukcijas izgatavošana – SIA Lakta, Aivars Oleksāns. Pamatnes izgatavotājs – SIA Dagra. Pasūtītājs – Kocēnu novada dome.

    Pirms atklāšanas – pl. 17:00 būs iespējams uzzināt vairāk par saules pulksteņiem – veidiem, tradīcijām un vietām, kur tie ir sastopami.

     

    Kokmuižas saules pulkstenis iezīmējas ar to, ka tas būs pirmais publiski apskatāmais sfēriskā tipa saules pulkstenis. Papildus tam, laika rādījumu precizitātes paaugstināšanas nolūkos katram mēnesim ir norādītas savas stundu iedaļas, kas atbilst tā saucamā laika vienādojuma vērtībai, kas ņem vērā ikgadējās periodiskās Saules relatīvās kustības izmaiņas pie debess.

     

      

     

  • Venēras tranzīta novērojumi Rīgā, Daugavmalā

    2012.gada 6.jūnijā Venēras tranzīts Latvija bija novērojams ar atšķirīgām sekmēm. Kurzemē viscaur bija skaidrs laiks, bet Rīgā pārsvarā bija mākoņains. Tomēr novērotājiem Daugavmalā brīžiem paveicās ar spraugām mākoņos. Protams, laika apstākļi varēja būt labāki, bet tomēr lielākā daļa dalībnieku kļuva par lieciniekiem retai astronomiskai parādībai.

     

     

     

     

    Foto: M.Gills

     

     

  • Venēras tranzīts 2012

     

    Fotoreportāža no Venēras tranzīta novērojumiem Rīgā.

    2012.gada 6.jūnija agrā rītā notiks reta astronomiska parādība – Venēras pāriešana pāri Saules diskam jeb Venēras tranzīts. Lai arī Latvija ir to valstu vidū, kur Venēras tranzīts ir novērojams, diemžēl pie mums tas nebūs redzams pilnībā – sākuma notikums sāksies vēl tad, kad Saule nebūs uzlekusi. Līdz ar to Venēras tranzīts būs novērojams no saullēkta (kad tranzīts būs aptuveni pusē) līdz tā noslēgumam pl 7:54. Pirms Venēra pazūd pavisam, interesants ir mirklis, kad tumšais disks pieskaras Saules diskam un izveidojas it kā robs Saules diskā. Latvijā šis tā saucamais 3.kontakts notiks pl 7:37.

    Saullēkta laiki dažādās Latvijas pilsētās 2012.06.06:
    Rīga 4:35
    Ainaži 4:26
    Ventspils 4:41
    Liepāja 4:50
    Alūksne 4:19
    Krāslava 4:30
    Bauska 4:38
    Daugavpils 4:33
    Rēzekne 4:25

     

    Novēro pats, informē citus! Izziņošanas vizuālajos materiālos var izmantot Venēras tranzīta logo “Tagad vai pēc 105 gadiem!”.

    Kopīgi novērojumi Rīgā

    Plānots, ka Rīgā kopīgi novērojumi/demonstrējumi notiks Daugavmalā blakus Vanšu tiltam un Swedbank ēkai. Pasākums sāksies pl 5:30, ilgs līdz pat Venēras tranzīta noslēgumam.

     

    Daži jautājumi un atbildes

    Kas notiek Venēras tranzīta laikā?

    Venēras tranzīta laikā otrā Saulei tuvākā planēta Venēra vizuāli novietojas starp Sauli un Zemi, veidojot uz Saules diska nelielu apaļu “ripu”, kas dažu stundu laikā pārslīd pāri Saules diskam. Uz Zemes tumšāks nepaliek (t.i. nav novērojami tādi efekti ka Saules aptumsumu laikā). Novērojumu laikā vizuāli interesanti ir brīži, kad Venēra uziet uz Saules diska un noiet no tā. Tieši šos tā saucamos kontakta brīžus savulaik bija īpaši būtiski reģistrēt ar augstu precizitāti.

     

    Kāpēc ir vērts novērot Venēras tranzītu?

    Venēras pāriešana pār Saules disku ir ļoti rets notikums. Tā ir iespēja reto mirkļu kolekcionāriem iegūt jaunu, unikālu iepaidu. Mēs uzskatāmi varam redzēt, kā planētas kustas Saules sistēmā. Mēs varam iegūt priekšstatu par to, kāds princips astronomiem šobrīd dod iespēju atklāt planētas pie citām zvaigznēm (NASA kosmiskais teleskops Kepler meklē periodiskas zvaigžņu spožuma izmaiņas. Šobrīd jau vairak kā 60  šādā veidā atklātu planētu).

     

    Cik bieži notiek Venēras tranzīts?

    Lai arī iepriekšējais Venēras tranzīts bija novērojams relatīvi nesen, 2004.gadā, Venēras pāriešana pāri Saules diskam ir diezgan reti novērojama astronomiska parādība. Piemēram, 20.gadsimtā tā nebija notikusi ne reizi. Iepriekšējās reizes: 1639., 1761., 1769., 1874., 1882., 2004. gadi. Nākošā reize – 2117.gadā. Šāds savdabīgs vairāk kā gadsimtu garš cikls ar diviem astoņus gadus atstatiem notikumiem veidojas Zemes un Venēras orbītu plakņu novietojuma specifikas dēļ un apriņķošanas periodu attiecības dēļ.

     

    Ar ko vēsturiski bija nozīmīgi Venēras tranzīta novērojumi?

    18. un 19.gadsimtā Venēras tranzīts bija vienīgā metode, kā bija iespējams noteikt Saules sistēmas īstos izmērus. Līdz šo novērojumu veikšanai bija izrēķinātas planētu orbītas relatīvos attālumos. Nebija konkrēta novērtējuma jūdzēs vai kilometros, cik īsti tālu no Zemes ir Saule un kādi ir citu planētu orbītu izmēri. Lai veiktu aprēķinus, bija jāiegūst novērojumi no dažādām pēc iespējas attālām Zemes vietām. Tā iemesla dēļ 18. un 19.gs tranzītu reizēs tika organizētas eksotiskas ekspedīcijas, kas ilga vairākus gadus.

    Raksts par Venēras tranzīta vēsturisko kontekstu portālā ir.lv

     

    Kā pareizi novērot Venēras tranzītu?

    Venēras tranzīta novērojumos ir jāievēro tie paši drošības nosacījumi, kas Saules aptumsuma novērojumos. Sauli var novērot caur speciāli sagatavotiem filtriem, bet drošāk ir izmantot projicēšanas metodi. Galvenais – nekad nevērojiet Sauli caur tālskati, binokli vai teleskopu! Tas var nenovēršami sabojāt jūsu redzi! Tiešiem novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai patvaļīgi izvēlētas plēves materiāls. Vizuāls piemērs novērojumiem ar projicēšanas metodi ir Saules aptumsuma lapā. Šādi ar projekcijas metodi Venēras tranzīts tika novērots Rīgā, 2004.gada 8.jūnijā:

      

     

    Kad īsti novērojams – 5. vai 6.jūnijā?

    Dažviet internetā ir redzamas norādes, ka Venēras tranzīts notiks 5.jūnijā. Sanāk tā, ka daļā pasaules (Ziemeļamerikā, Latīņamerikā) tas tiešām notiks vēl iepriekšējās dienas vakarā, bet Eiropā, Āfrikā un Āzijā būs sākusies jau jauna diena – 6.jūnijs.

    Latvijā varēs novērot 6.jūnija rītā no saullēkta (4:19-4:41) līdz noslēguma brīdim – pl 7:54.

     

    Kurā virzienā būs Saule tranzīta laikā?

    Ņemot vērā to, ka novērojumus var sākt veikt jau ar saullēkta brīdi, ir vēlams izvēlēties vietu, kur Saule būs labi saskatāma no saullēkata līdz pat pl 8. Saullēkta azimuts 6.jūnijā būs 43°. Pl 6:00 azimuts būs 60°, bet augstums 8°, pl 7:00 – azimuts 72°, augstums 16°, bet pl 8:00 – azimuts 84°, augstums 24°. Tādējādi, novērojumiem pilnīgi pietiks, ja nebūs aizsegts ar kokiem vai ēkām ziemeļaustrumu-austrumu virziens.

     

    Kur Latvijā notiks Venēras tranzīta novērojumi?

    Rīgā kolektīvi novērojumi notiks Daugavmalā pie Swedbank ēkas.

    Īpaši novērojumi būs Suntažos Kaltiņu observatorijā.

    Kur var plašāk uzzināt par Venēras tranzītu latviešu valodā?

    Par 2012. gada Venēras tranzītu ir rakstīts žurnāla Zvaigžņotās Debess pavasara numurā. Fragmenti publicēti tīmeklī. Par iepriekšējās reizes novērojumiem ir rakstīts ZvD 2004. g rudens numurā.

     

    Kāds ir labākais interneta resurss par Venēras tranzītu?

    Plašākā informācija ir angļu valodā vietnē www.transitofvenus.org