Vaļasprieka astronoms Kārlis Šuvcāns savā dārzā Ķekavā jau vairākus gadus iepriecina putnus ar īpaši veidotiem putnu būrīšiem. 2024. gada pavasarī bija pienākusi kārta tos atjaunot, un Kārlim radās interesanta doma tos vienlaikus veidot arī kā saules pulksteņus. Mārtiņš Gills palīdzēja sagatavot zīmējumu stundu leņķiem, bet tālāk jau Kārlis ar bērniem sagatavoja pašus būrīšus ar īpašo iededzināto ciparnīcu un slīpo metāla stieni, kas veic gnomona funkciju. Lai gan būrīši ir privātā teritorijā, tie ir aplūkojami arī no ielas – Ķekavā – teritorijā, ko ieskauj Zeltkalna, Bitenieku un Zīlēnu ielas.
Zīlīšu/zvirbuļu būris rāda 2.joslas laiku (jeb tā saucamo ziemas laiku).
Strazdu būris rāda 3.joslas jeb tā saucamo vasaras laiku.
2024. gada oktobrī Rīgā, Kalnciema kvartālā notika saules pulksteņiem veltīta izstāde. Tajā bija aplūkota liela daļa Latvijā esošo saules pulksteņu, kā arī virkne skiču interesantiem saules pulksteņiem. Izstādes autors – Mārtiņš Gills.
Projekcijas tipa ekvatoriālais saules pulkstenis. Ārējais loks ir sirds silueta formā. Laiku var nolasīt no skaitļa, kas projicējas uz centrālā cilindra. Šis saules pulkstenis labi iederētos pilsētas laukumā. Var kalpot kā vieta, kur satikties.
Priekšlikums veidot dažādās kultūrvesturiski nozīmīgās vietās fiziskas vietzīmes 80 cm liela apļa formā, kas atrodas zemes līmenī, un ir ar minimālu reljefu. Vietzīmes centrālajā daļā ir analemmatiskais saules pulkstenis. Pie apmalēm – virzieni un attālumi uz apkārtnē esošām nozīmīgām vietām. Vietzīme rāda arī debespuses.
Lai no saules pulksteņa nolasītu laiku, pie datuma atzīmes ir jāpieliek tievs vertikāls priekšmets, piemēram, zīmulis. Dizaina un skiču autors – Mārtiņš Gills.
Piedāvājums oriģināla veida saules pulkstenim, kas līdzinās nelielam jumtiņam vai saulessargam. Tā darbības princips ir apvērsts saules pulkstenis – projekcijas veida horizontālais saules pulkstenis Laiku var nolasīt uz balsta slīpās daļas. Dizaina un skiču autors – Mārtiņš Gills.
Daugavpils cietoksnis Latvijas mērogā ir ne tikai ievērības cienīgs vēstures piemineklis, bet arī vieta, kur mīt otrā lielākā ziemojošo sikspārņu kolonija Baltijas valstīs. Par godu šim faktam ir piedāvājums veidot saules pulksteni sikspārņa formā. Dizaina un skiču autors – Mārtiņš Gills.
Netālu no Lauberes esošajā loka šaušanas klubā “Jauncaunes” vairāku gadu laikā ir tapis dalības saules pulkstenis, kas uz tā atklāšanas laiku ir lielākais šāda veida pulkstenis Latvijā. Elipses diametrs austrumu-rietumu virzienā ir 9 metri. Otrs interesants elements šajā saules pulkstenī ir tas, ka centrālā daļa ir trīs liela izmēra laukakmeņi. Cilvēkam uzkāpjot uz akmeņiem, ir arī garāka ēna, kas nodrošina arī garāku ēnu novērotājam. Izgatavots 2022. gadā.
Dizains un gnomonika – Mārtiņš Gills Akmeņu darbi un teritorija – Pēteris Gribulis
Oriģināli veidots kā saules pulkstenis Gaiziņkalnam, bet šobrīd tas meklē jaunu vietu realizācijai. Piedāvājums bija Gaiziņkalnā veidot īpašu vides objektu – saules pulksteni, kas rādītu laiku un ar kura palīdzību būtu iespējams atzīmēt Latvijas valsts vecumu. Apļveida laukuma centrālajā daļā novietots saules pulkstenis, kam apkārt divās joslās ir gadu skaitīšanas akmeņi, kas reizi gadā ir jāpārvieto uz jaunu vietu. Saules pulkstenis Centrālajā daļā tiek veidots horizontāla tipa saules pulkstenis. Par ēnas metēju (gnomonu) kalpo trijstūra metāliskas konstrukcijas (latviskā Dieva zīme) viena no malām. Pulkstenis attēlo vietējo jeb saules laiku (t.i. pusdienas laiks ir pl 12). Civilā laika iegūšanai pulksteni papildina informatīva plāksne ar grafiku vai tabulu. Saules pulkstenis rāda debess puses, saullēkta un saulrieta virzienus atsevišķos būtiskos datumos, kā arī virzienus un attālumus līdz vairākām izvēlētām Latvijas vietām (pilsētām vai dabas punktiem).
Piedāvājums ieviest jaunu tradīciju. Laiku rāda Saule, tas neprasa cilvēka iejaukšanos. Savukārt valsti veido cilvēki, tādēļ arī valsts vecuma atzīme ir jāpārliek pašiem cilvēkiem. Tas notiktu reizi gadā, kad tiek atzīmēti vasaras saulgrieži. Svinības Gaiziņkalnā tiek papildinātas ar jaunu tradīciju – gadu skaitītāja pārvelšanu, ko veic ap desmit spēcīgu vīru un sievu, pārveļot no vienas iedaļas uz nākamo attiecīgo granīta bluķi. Pārvelšana notiek ar rokām un koka svirām, kuras var iestiprināt īpaši paredzētās vietās bluķos. Iekšējais loks skaita gadus. Ārējais gadu desmitus. Kad gadu skaitīšana noiet pilnu apli (10 iedaļas), pārveļ par vienu iedaļu gadu desmitu bluķi. Kad tiek sasniegta 190. gadu iedaļa, desmitgades iedaļa 100 tiek pārveidota par 200 (un analoģiski tālākās iedaļas). Gadu skaitīšanas bluķi – koniskas formas (lai dabiski ripotu pa loku), rotāti ar latvisku zīmju kalumiem. Bluķim vienā sānā ir izbīdījums fiksēšanai attiecīgā gada iedobē pamatnes līmenī. Uz laika skaitīšanas bluķa izbīdījuma ir īpašs novēlējums, kas aplūkojams tikai reizi gadā bluķa pārvelšanas laikā. Gadu desmitu skaitīšanas bluķim tā ir viena reize desmit gados. Atbilstoši autoram pieejamai informācijai, šāds piedāvātā veida saules pulkstenis, kas ietver arī gadu skaitītāju, līdz šim nekur pasaulē nav tapis. Tādēļ tam ir iespēja gūt uzmanību arī ārpus Latvijas kā unikālam laika skaitītājam.
Piedāvātā projekta autors – Mārtiņš Gills Orientējošie izmēri Saules pulksteņa laukuma diametrs – 13 m Centrā esošs horizontālais saules pulksteņa diametrs – 6 m Gnomona (ēnas metēja) augstums – 3 m Gadu skaitīšanas bluķu platums – 1,1 un 1,5 m; svars – 2,3 un 3,2 t. Ilgmūžīgi un izturīgi materiāli Bieza slāņa betonēta pamatne Granīta ciparnīca Nerūsējoša tērauda gnomons
Blakus Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja ēkām kopš 2024. gada vasaras saulgriežiem mājvietu ir radis saules pulkstenis “Saldus Saule Ellijas vēdeklī”. Jūgendstila stilistikā veidotais saules pulkstenis attēlo vēsturiski lietoto laiku, kur pl 12 atbilst dienas vidum – laika momentam, kad ir vienādi laika posmi kopš saullēkta un līdz saulrietam. Tāda laika sistēma bija spēkā Jaņa Rozentāla dzīves posmā līdz 1899. gadam, tajā skaitā laikā, kad tapa ar Saldu cieši saistītā glezna “No baznīcas”. Vietējais jeb saules laiks vasarā “kavējas” aptuveni par pusotru stundu, bet ziemā – par pusstundu attiecībā pret mūsdienās lietoto joslas laiku.
Saules pulksteņa ciparnīcas
forma ir aizgūta no muzeja krājumos esošā J.Rozentāla dzīvesbiedres Elijas
Forseles-Rozentāles japāņu vēdekļa. Ēnas metējs jeb gnomons reprezentē laiku,
kurā darbojās J.Rozentāls – Eiropā uzplauka jūgendstils, un pats mākslinieks
virknē darbu ietvēra gan jūgendstila, gan košus dabas akcentus. Uz saules
pulksteņa ciparnīcas ir tā saucamie datumu marķieri, kas veido divus nosacītus celiņus.
Pa vienu celiņu iet pāri ēna no gnomona izciļņa Jaņa dzimšanas dienā (18.
martā), bet pa otru celiņu – ēna Ellijas dzimšanas dienā (7.novembrī).
Pulksteņa dizaina autors – Dr.sc.comp. Mārtiņš
Gills, saulespulkstenis.lv
Pulksteņa dzelzsbetona pamatni un ciparnīcu
izgatavoja tēlnieks Uldis Kurzemnieks, nerūsējošā tērauda gnomonu – metālmākslinieks
Aivars Oleksāns, stikla ziedus – māksliniece Bārbala Gulbe. Zemes darbu
ierīkošana – Uģis Kuda.
Saules pulksteņa izveides projekta vadītāja – Inna
Kislina. Pulksteņa izgatavošanu atbalstīja SCHWENK Latvija SIA un Saldus novada
pašvaldība.
