Žurnāla Zvaigžņotā Debess 2012.gada vasaras numurā ir raksts par dalības saules pulksteņiem (M.Gills “Cilvēks gnomona lomā”). To var izlasīt šeit:
Category: Saules pulksteņi
-
Raksts par Mēness pulksteņiem
Laiku pa laikam vietnes saulespulkstenis.lv autors saņem jautājumus par to, vai eksistē arī Mēness pulksteņi. Atbilde ir jā – tādi tiešām ir! Vairāk par to var uzzināt žurnāla Zvaigžņotā Debess 2014.gada vasaras numurā publicētajā rakstā (M.Gills “Mēness pulksteņi”). To var lasīt šeit:
-
Laika vienādojums
2013.gada 8.maijā Latvijas Astronomijas biedrības sanāksmes ietvaros notika lekcija – M.Gills “Laika vienādojums un tā pielietojums”. Šeit var lejupielādēt prezentāciju (PDF, 7MB).
-
Kas ir portatīvais saules pulkstenis?
No vienas puses labi zināms, ka saules pulksteņi ir stabili piesaistīti konkrētai ģeogrāfiskai vietai, un tajā spēj darboties ne tikai gadiem, bet pat gadsimtiem ilgi. No otras puses laiku pa laikam ir dzirdams par tā saucamajiem portatīvajiem jeb pārnēsājamajiem saules pulksteņiem.
Uzskatāms piemērs ir 2011.gada 20.augustā laikrasktā “Latvijas Avīze” publicētā informācija, ka jūlijā-augustā Latvijas Universitātes (LU) veiktajos arheoloģiskajos izrakumos LU Akadēmiskā centra būvniecības vietā Torņakalnā, bijušās Kobronskansts vietā arheologu ir veikuši interesantu atradumu – portatīvā saules pulksteņa fragmentu (ar Latvijas avīzes rakstu “Atradumi stāsta par Kobronskansti ” var iepazīties šeit).
Apskatīsimies, kādi īsti ir portatīvie saules pulksteņi un kā tie darbojas. Laikā, kad vēl nebija mehānisko pulksteņu (vai arī tie bija minimāli izplatīti), tika meklēti varianti, kā būtu iespējams noteikt pēc iespējas precīzu laiku neatkarīgi no personas atrašanās vietas. Ar šādu mērķi ir veidoti dažādu veidu pulksteņi, kuri vairāk vai mazāk precīzi pēc saules var norādīt laiku. Izplatītākais veids ir vadīties pēc saules augstuma. Šajā gadījumā bija jāzina gada mēnesis un tas, vai ir rīts vai vakars. Šie saules pulksteņi parasti ir pielietojami noteiktā platuma grādu diapazonā. Uzskatāmi piemēri ir tā saucamie ganu, gredzena un japāņu papīra saules pulksteņi.
Tehniski attīstītāki ir portatīvie saules pulksteņi ar kompasu, arī ar iespēju pielāgoties dažādiem ģeogrāfiskā platuma grādiem. Savulaik izplatīts ceļojuma saules pulkstenis ir bijis atveramas kārbiņas formā. Pie 90 grādiem paceltais vāciņš nostiepj diegu, kas kalpo par gnomonu. Kārbas pamatnes daļā ir kompass. Ar kompasa palīdzību saules pulksteni noorientē ziemeļu-dienvidu virzienā. Ja tas ir novietots uz horizontālas virsmas, tad ir iespējams nolasīt pareizu laiku.
Izsmalcinātāki un arī precīzāki ir metāla portatīvie saules pulksteņi ar ekvatoriālo ciparnīcu. Parasti tos gatavoja no misiņa, rotāja ar organmentiem un katra meistara individuāliem dizaina elementiem. Daudzus no šādiem saules pulksteņiem var lietot plašā ģeogrāfisko platumu diapazonā.
Ne no visiem portatīvajiem saules pulksteņiem tika prasīta augsta precizitāte. Dažkārt tie kalpoja kā stila priekšmeti un statusa apliecinājuma atribūti. Ja mūsdienās stacionārie saules pulksteņi tiek veidoti, un tiek atrasti dažādi interesanti formu risinājumi, tad portatīvie saules pulksteņi sevišķi netiek izgatavoti.
Rakstam izmantoti Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja fondos esošo J.P.Kleiningera (koka artvāžamais pulkstenis,19.gs) un L.Grasla (18.gs) darināto saules pulksteņu attēli.
-
Vitrāžas saules pulksteņi
Ir ierasts, ka saules pulksteņi ir vai nu kā skulpturāls veidojums no akmens vai metāla, vai arī rotā sienu ar gleznojumu vai metāla elementiem. Tos uztveram kā ārvides objektus, tomēr kurš zina, ka saules pulksteņus ir iespējams veidot arī kā vitrāžas.
Piemēram, Horniman Garden (Londonā) vienas ēkas stikla sienā mājvietu ir atradis neliels vitrāžas saules pulkstenis.Savukārt, ASV visslavenākais vitrāžas saules pulksteņu meistars ir John Carmichael, kurš ar košajiem krāsu salikumiem rada aktīvu un dzīvīgu noskaņu telpā, kurai ir tā īpašā iespēja dot mājvietu saules pulkstenim.
Visoriģinālākais ir vitrāžas saules pulksteņa salikums ar vardes formas gnomonu.Arī Latvijā tiek veidoti vitrāžu saules pulksteņi. Māksliniece Bārbala Gulbe sadarbībā ar saulespulkstenis.lv piedāvā izveidot oriģināla zīmējuma un krāsu salikuma pulksteņus, kas radīs īpašu akcentu telpā un kalpos par būtisku interjera elementu.
Pareizi veidots vitrāžas saules pulkstenis rādīs pareizu laiku katrā saulainā dienā visa gada garumā.
Saules pulksteni var veidot jebkurā logā, kurā vismaz uz vairākām stundām dienā iespīd saule.
Vitrāža tiek veidota izmantojot tradicionālos materiālus un metodes. Lai nodrošinātu siltumizolāciju un aizsargātu vitrāžu pret bojājumiem, to ir iespējams iestrādāt stikla paketē.Pareizi veidots vitrāžas saules pulkstenis rāda pareizu laiku katrā saulainā dienā visa gada garumā.
Saules pulksteni var veidot jebkurā logā, kurā vismaz uz vairākām stundām dienā iespīd saule.
Vitrāža tiek veidota izmantojot tradicionālos materiālus un metodes.
Lai nodrošinātu siltumizolāciju un aizsargātu vitrāžu pret bojājumiem, to ir iespējams iestrādāt stikla paketē.Līdzīgi kā ikviens saules pulkstenis, arī vitrāžas gadījumā tas tiek veidots konkrētai ģeogrāfiskajai vietai un loga orientācijai attiecībā pret debess pusēm. Tiek ņemts vērā stikla iedziļinājums sienā un virkne citu specifisku nianšu.
-
Saules pulksteņu dažādība
Ar šīs saites palīdzību ir iespējams lejupielādēt prezentāciju par saules pulksteņu dažādību (3,5 MB, PDF formāts). Publicēta 2010.gada 19.augustā.
-
Prezentācija par dalības saules pulksteņiem
Ar šīs saites palīdzību ir iespējams lejupielādēt prezentāciju par Dalības saules pulksteņiem (3,5 MB, PDF formāts). Publicēta 2010.gada 1.augustā.
-
Grāmata: Jānis Klētnieks “Saules pulksteņi Latvijā”
Ja runājam par saules pulksteņiem mūsu valstī, noteikti ir jāpiemin izmēros nelielā, bet saturā lieliskā Jāņa Klētnieka grāmata “Saules pulksteņi Latvijā”, kas izdota izdevniecībā Zinātne 1983.gadā. Daudzus gadus šis bija vienīgais informācijas avots latviešu valodā par saules pulksteņu uzbūves principiem, to vēsturi, kā arī Latvijā brīvā dabā apskatāmiem un muzeju fondos esošajiem saules pulksteņiem.
Informatīvi-izglītojošu funkciju veic sākuma nodaļas, kas iepazīstina ar Zemes rotāciju ap Sauli un savu asi kā priekšnosacījumu laika mērīšanai pēc Saules kustības debesī. Ir pastāstīts par laika vienādojuma izcelsmi, ir atsauces uz vēsturiskiem ar laika skaitīšanu saistītiem izziņas avotiem. Nodaļā par saules pulksteņu veidiem tiek aplūkoti tikai trīs tipiskākie – ekvatoriālie, horizontālie un vertikālie. Nav pastāstīts par diezgan bieži sastopamajiem sfēriskajiem un uz patvaļīga slīpuma un pret debess pusēm orientētas plaknes veidotiem saules pulksteņiem. Grāmatas lielās sadaļas, kas uzskaita stacionāros un pārnēsājamos saules pulksteņus, kalpo kā 20.gs 80. gadu sākuma precīzs brīvā dabā un muzeju fondos esošo saules pulksteņu reģistrs. Katram saules pulkstenim ir norādīti tā izmēri, materiāls, īpašību raksturojums, kā arī ir veikta ciparnīcas lineatūras analīze.
Ievērības cienīgi ir Turaidā arheoloģiskajos izrakumos atrastie 14.-15.gs saules pulksteņi. Tikpat sens ir Raunas saules pulkstenis, kura ciparnīca ir saglabājusies pilnībā, un divi arheoloģiskajos izrakumos Altenē uzietie saules pulksteņu fragmenti. Ar 17.-18.gs ir datējami daļēji saglabājušies stacionārie saules pulksteņi, kas grāmatas izdošanas laikā atradušies Kuldīgas, Jēkabpils, Bauskas un Rīgas muzejos. Detalizēti aplūkoti muzeju fondos esošie pārnēsājamie saules pulksteņi, kuru izcelsme pamatā ir Nirnbergas un Augsburgas meistaru darbnīcas.
Interesanta ir grāmatā netieši atspoguļotā sakarība, ka pēc 18.gs izgatavoto un Latvijā izmantoto saules pulksteņu skaits samazinājies, bet 20.gs līdz 80.gadu sakumam Latvijā izgatavoti tikai 2 saules pulksteņi – Daugavpilī un Valmierā (abi pirms 2.Pasaules kara). Tādēļ jo īpaši interesants fakts ir mūsdienās, ka relatīvi daudz jaunu saules pulksteņu pie mums ir tapuši pēdējo divdesmit gadu laikā. Grāmata nav zaudējusi savu nozīmi, un joprojām kalpo kā labs izziņas līdzeklis par saules pulksteņu vēsturi un to vēsturiskajiem eksemplāriem Latvijā.
-
Vērmaņa parka saules pulkstenis
Saules pulkstenis kādreiz ir bijis Rīgā, Vērmaņa parkā (Vērmanes dārzā). Nav zināms, vai ir saglabājušās foto liecības, par to, kā tas īsti ir izskatījies, tomēr interesanta informācija par tā izveidi ir publicēta Pārslas Pētersones rakstā “Vērmaņa parka izveides atspoguļojums Priekšpilsētu apstādījumu komisijas fonda dokumentos. 1813–1879”, kas publicēts žurnāla “Latvijas Arhīvi” 2009.gada 3.numurā (raksts ir lejupielādējams šeit). Citāts no 137.-139.lpp:
Vērmaņa parku greznoja arī vairāki skulpturāli veidojumi. Par vienu no tiem – 1864. gadā uzstādīto Saules pulksteni – saglabājusies gan rakstveida informācija, gan arī skiču zīmējumi. Ieceres iniciators bija vietējais tirgotājs Georgs Andreass Klēbergs (Kleberg), kurš savā testamentā Vērmaņa parkam novēlēja 2000 rubļu sudrabā ar noteikumu, ka summa jāizlieto Saules pulksteņa izgatavošanai un uzstādīšanai brīvajā vietā iepretim minerālūdens iestādei. Tomēr līdz reālai darbu uzsākšanai pagāja gads un tikai 1865. gada 30. aprīļa komisijas protokolā lasāms, ka rūpes par Saules pulksteņa uzstādīšanu uzņēmies vecākais Džons Helmzings (Helmsing, 1806–1867). Viņš klātesošajiem ziņoja, ka cinka lējuma Saules pulksteni apņēmusies izgatavot M. Geisa (Geiss) lietuve Berlīnē, bez tam laukumā vēl uzstādīja arī koka statujas un trīs akmens vāzes. Idejas piepildīšanos apstiprina Rīgas muitnīcas 1865. gada 28. maija vēstule Rīgas rātei: muita bez nodokļu maksājumiem atļāvusi ievest cinka saules pulksteni, kā izgatavošanai līdzekļus devis nelaiķis tirgotājs Georgs Klēbergs. Tas domāts Vērmaņa parka greznošanai.
Saules pulksteņa skices:
-
Dalības jeb analemmatiskais saules pulkstenis
EN: Analemmatic sundial
DE: Analemmatische Sonnenuhr
FR: Cadran analemmatique
IT: Orologio analemmatico
RU: Аналемматические солнечные часы
ES: Reloj de sol analematicoAnalemmatiskais saules pulkstenis ir īpašs saules pulksteņa veids, kas ir novietots uz zemes, un laiku rāda cilvēkam nostājoties konkrētā vietā uz taisnstūra vai “astoņniekam” līdzīgas skalas. Tieši šādas cilvēka klātbūtnes dēļ tos latviski var saukt arī par dalības saules pulksteņiem.
Latvijā un pasaulē
Latvijā šīs tīmekļa vietnes autors ir veidojis vairākus pagaidu dalības saules pulksteņus (Rīgā, Ikšķilē un Salaspilī), kā arī veicis aprēķinus diviem pastāvīgajiem dalības saules pulksteņiem (2011.g Priekuļos un Vārmē). Pasaulē tie nav paši izplatītākie saules pulksteņi, tomēr tie ir ļoti interesanti. Citu valstu prakse liecina, ka šāda veida pulkstenis labi iederas sabiedriski pieejamos laukumos, pie skolām un parkiem. Tie netraucē skatam, bet ar interesantu dizainu un paskaidrojošu informāciju var veikt izklaidējošu un izglītojošu funkciju. Katra laika noskaidrošanas reize dalībniekam liek mazliet darboties, ka arī rosina padomāt par dabaszinību jautājumiem.
Vēsture
Konkrēts analemmatiskā saules pulksteņa izgudrotājs nav zināms, bet pirmais publicētais teorētiskais apraksts analemmatiska saules pulksteņa konstruēšanai pieder franču zinātniekam Volezāram (Vaulezard), 1640.gadā Parīzē publicējot nelielu rakstu par šo tēmu. Tajā pašā laikā ir zināms, ka analemmatiskie saules pulksteņi dažviet ir konstruēti arī iepriekš. Piemēram, ir liecības, ka senākais šāda tipa pulkstenis varētu būt tapis ap 1513.gadu kopā ar Bru klosteri, Burgenbresas pilsētā Francijā (Brou, Bourg-en-Bresse). Tā sākotnējais autors nav zināms, un arī nav ziņu par tā precizitāti. Pāris gadsimtu vēlāk šis saules pulkstenis bija pamatīgi cietis, un 1756.gadā, izmantojot tajā laikā pieejamās analemmatisko pulksteņu konstruēšanas teorijas, par saviem līdzekļiem to praktiski no jauna izveidoja franču zinātnieks Žozefs-Žeroms Lalands (Lalande). Bru klostera saules pulkstenis tika atkārtoti atjaunots 20.gadsimta sākumā, un tas šobrīd ir senākais joprojām eksistējošais analemmatiskais saules pulkstenis. Analemmatiskie saules pulksteņi ilgu laiku ir eksotisks objekts (dominē horizontālie un vertikālie), un tie gūst plašāku ievērību tikai 19.-20.gadsimtos.
Veidosim dalības saules pulksteņus!
Ikvienam ir iespēja apsvērt iespēju izveidot dalības saules pulksteni savā teritorijā:
- dārzā vai parkā,
- pilsētas laukumā,
- pie skolas vai augstskolas.
Dalības saules pulksteni ir iespējams izveidot ar vietējā vai joslas laika ciparnīcu, tāpat arī arī ziemas un vasaras laikam.
Vides prasības
Tipiskam dalības pulkstenim ir nepieciešams vismaz 4x6m brīvs laukums, ko dienas laikā neaizēno tuvumā esošās ēkas un koki. Dalības saules pulksteņa priekšrocības:
- Dalības saules pulksteni var iestrādāt zālājā (arī tā, lai netraucē pļaušanu) vai bruģī (ja veido bez reljefa, tad tas netraucē brīvi tam iet pāri),
- to var veidot kā parka vai dārza īpašu akcentu,
- no visiem saules pulksteņu veidiem šo ir visgrūtāk sabojāt vai nozagt.
Par dalības saules pulksteņa darbības principu
Dalības saules pulkstenim ciparnīca ir veidota no zemē iestrādātām vai uz virmas novietotiem skaitļiem – stundu atzīmēm. Ciparnīcai nav citiem saules pulksteņu veidiem raksturīgās līnijas. Stundu atzīmes ir novietotas uz elipses: tās garākā ass novietota austrumu-rietumu virzienā, bet īsākā ass – dienvidu-ziemeļu virzienā.
Pulksteņa centrālajā daļā ir taisnstūrveida vai skaitlim “8” līdzīga (no šejienes pulksteņa nosaukumā ietvertā sasaiste ar analemmu) skala ar mēnešu nosaukumiem. Cilvēkam jānostājas uz atbilstošā mēneša nosaukuma, un ēna norādīs virzienu uz stundu atzīmi. Mēnešu nosaukumi uz centrā esošā laukuma ir novietoti īpašā secībā un attālumos, kas, tāpat kā visa pulksteņa ģeometrija, ir pieskaņoti vietas ģeogrāfiskajam platumam un garumam.
Gada ietvaros var uzskatāmi novērot, kā dažādos mēnešos vienā un tajā pašā laikā ir atšķirīgs ēnas garums (ziemā garāka, bet vasarā īsāka) un saules novietojums pusdienas laikā no mēneša uz mēnesi ir citāds.
Pl 10 pēc vietējā laika maija vidū:
Pl 10 pēc vietējā laika novembra vidū:
Dalības saules pulksteņi: cilvēks, laiks un telpa.