2021. gada 10. jūnijā Rīgā un citviet Latvijā būs novērojams daļējs Saules aptumsums. Zemes Ziemeļpola apgabalos tad būs novērojams kā gredzenveida aptumsums.
Aptumsuma norises laiki Rīgā:
Aptumsuma sākums – 12:54
Maksimums (aizklāts 31% no Saules diametra) – 14:02
Aptumsuma noslēgums – 15:09
Salīdzinājumam maksimālā fāze un maksimuma brīži dažās citās Latvijas Pilsētās:
Jelgavā – 0,30; pl 14:01
Talsos – 0,32; pl 13:59
Ventspilī – 0,33; pl 13:58
Liepājā – 0,31; pl 13:56
Jēkabpilī – 0,29; pl 14:05
Salacgrīvā – 0,33; pl 14:03
Valkā – 0,32; pl 14:05
Daugavpilī – 0,28; pl 14:06
Alūksnē – 0,31; 14:07
Rēzeknē – 0,29; pl 14:08
Divu stundu laikā Saule vizuāli būs pamazām pārvērtusies no apaļas ripas par apli ar “robu” un atgriezusies atpakaļ ierastajā izskatā.
LU Astronomiskais tornis un aptumšotā Saule (daļēji mākoņos, blakus kupolam).
#saulesaptumsums
Saules aptumsuma kolektīvi novērojumi epidemioloģisku apsvērumu dēļ klātienē nenotiks, tomēr Latvijas Astronomijas biedrība aicina iespēju robežās to novērot mājsaimniecības ietvaros un dalīties ar ziņu sociālajos tīklos. Tēmturis – #saulesaptumsums .
Ziņas Twitter-ī ar #saulesaptumsums.
Kā tieši izskatīsies Saule
Trīs tālākie attēli sniedz ieskatu, kā Saule būs novietota pie debess aptumsuma sākumā, maksimuma brīdī un noslēgumā. Vizualizācijai izmantota programma Stellarium.
Aptumsuma maksimuma brīdis.
Dažas minūtes pirms aptumsuma noslēguma
Piebilde: Mēness daļa, kas nebūs aizklājusi Sauli, nebūs redzama – būs redzama tikai Saule (ar dažāda izmēra robu). Simulētajos attēlos Mēness tiek attēlots, lai būtu uzskatāmi redzams iemesls, no kā Saulei veidojas “robs”.
Tuvākie Saules aptumsumi Latvijā
Lai arī pasaulē vidēji ik gadu notiek 2-4 Saules aptumsumi, ne visus ir iespējams novērot Latvijā. Iepriekšējās reizes šajā gadsimtā Rīgā aptumsumi bija 2003.05.31 (fāze – 0.84), 2005.10.03 (0,31), 2006.03.29 (0,38), 2008.08.01 (0,49), 2011.01.04 (0,88), 2015.03.20 (0,72). Iepriekšējais daļējais Saules aptumsums Latvijā bija novērojams 2018. gada 11. augustā nelielā daļā Ziemeļvidzemes. Savukārt iepriekšējais pilnais Saules aptumsums Latvijas teritorijā (tiesa, tikai nelielā Kurzemes dienvidrietumu daļā) bija novērojams 1954.gada 30.jūnijā.
Tikko sācies Saules aptumsums (2003.05.31.)
Tuvākie Saules aptumsumi Latvijā pēc 2015.03.20 būs (iekavās norādīta fāze Rīgai):
2022.10.25 (0,60)
2025.03.29 (0.22)
2026.08.12 (0.84)
Savukārt no tālākajiem Saules aptumsumiem mūsu valstī īpaši atzīmējami būs 2039.06.21 (Vidzemē un Latgalē) un 2048.06.11 gredzenveida aptumsumi (fāzes – attiecīgi 0,95 un 0,97). Tuvākais Latvijā novērojamais pilnais Saules aptumsums būs 2142.05.25.
Kas pareizi novērot Saules aptumsumu
Lai arī ikviens no mums dienas laikā prot atrast pie debesīm Sauli, kā arī ne reizi vien ir skatījies uz to (saulrieta vai saullēkta laikā), labi zināms, ka tā ir tik spilgta, ka ātri apžilbst acis. Pat vairāk, tieša skatīšanās uz Sauli var kaitēt redzei. Lai no tā izvairītos, ir jāievēro drošības pasākumi. Sauli var novērot caur speciāli sagatavotiem filtriem, bet drošāk ir izmantot projicēšanas metodi. Galvenais – nekad nevērojiet Sauli caur tālskati, binokli vai teleskopu! Tas var nenovēršami sabojāt jūsu redzi!
Tiešiem novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai patvaļīgi izvēlētas plēves materiāls.
Attēla projekcija
Visvienkāršākā metode – lapa ar caurmiem
Visvienkāršākā metode, kas neprasa nekādus ieguldījumus, ir izmantot kādu esošu papīra lapu (papīrs vēlams mazliet stingrāks par parasto drukas papīru, bet derēs arī tāds), lai tajā ar zīmuļa galu izdurtu caurumiņus. Tiem nav jābūt lieliem – aptuveni 1mm būs pilnīgi pietiekami. Ikdienas saulainos apstākļos caur tiem saules stari uz kādas gaišas virsmas veidosies gaiši aplīši. Aptumsuma laikā tie būs nelieli aplīši ar robu. Ja pavisam liela fāze, tad sirpīši.
Projekcija ar teleskopu
Saules attēlu var projicēt ar binokļa, monokļa vai teleskopa palīdzību. Būs nepieciešams gaišs ekrāns (balta lapa vai cita virsma), uz kuras projicēt, kā arī kāds aizsegs šim ekrānam, lai uz tā nokļūst tikai projicētais attēls, bet ne tiešie Saules stari. Uzmanību – Saules projicēšana var sakarsēt teleskopa okulāru un to sabojāt. Tādēļ vēlams iepriekš novērtēt, vai nav nepieciešams daļēji aizsegt tālskaša vai teleskopa objektīvu.
Speciālās filtra brilles
Ja ir pieejamas speciālās Saules novērojumu brilles (parasti tiek izmantots tumšais Black Polymer vai sudrabainais Baader filtrs), tad aptumsumu var droši novērot arī caur tām.
Citi filtri
Aptumsuma novērojumiem der arī metinātāju filtrs, kura aptumšošanas pakāpe ir 14 (angliski – Shade 14 welder filter glass).
Aptumsuma fotografēšana
Ja vēlamies fotografēt tiešā veidā Sauli aptumsuma laikā, tad noteikti jāizmanto kāds filtrs. Ne obligāti tam ir jābūt īpaši blīvam, ja ir iespēja manuāli foto kamerai regulēt ekspozīcijas parametrus. Jāatceras, ka pavisam bez filtra arī nebūtu ieteicams fotografēt Sauli, jo tas var radīt uztverošās matricas bojājumus. Lai Saule būtu kaut cik labi saredzama, nepieciešams gara fokusa attāluma objektīvs (35mm filmu jeb full frame gadījumā – ne mazāk kā 135mm).
Tomēr interesantāk par vienas pašas Saules fotografēšanu ir sameklēt kādu rakursu ar vides objektiem. Vēlams vizuāli blakus atrast kādu attālu ēku vai dabas objektu siluetiem, kā arī nelieli, zemi plāni mākoņi var kalpot gan kā filtrs, gan arī vizuālu efektu pastiprinošs elements.
Ko vēl specifisku var novērot aptumsuma laikā?
Aptumsuma laikā interesants efekts notiek ar ēnām un Saules gaismu, kas iet caur nelieliem caurumiem un spraugām. Veidojas tā saucamās sirpjveida ēnas, jeb Saules attēla projekcija.
Noderīgas saites
- Freda Espenaka sagatatavotā 10.jūnija Saules aptumsuma pārskata karte
- Saules aptumsuma 2021.06.10 logo (PDF)
Foto: M.Gills