Tag: aptumsums

Lai arī vietne saulespulkstenis.lv ir pamatā veltīta tieši saules pulksteņiem, nav mazsvarīgi atspoguļot arī ar Sauli saistītus notikumus.

2011.gada 4.janvārī Rīgā un citviet Latvijā būs novērojams daļējs Saules aptumsums. Aptumsuma norises laiki Rīgā:

Aptumsuma sākums – 9:24
Maksimums (aizklāti 84% no Saules diametra!) – 10:46
Aptumsuma noslēgums – 12:11

Divarpus stundu laikā Saule vizuāli būs pamazām pārvērtusies no apaļas ripas par šauru sirpi un atgriezusies atpakaļ ierastajā izskatā.

LU Astronomiskais tornis un aptumšotā Saule (daļēji mākoņos, blakus kupolam).

Kopīgi aptumsuma novērojumi

Rīgā organizēti 4. janvāra Saules aptumsuma novērojumi notiks Latvijas Universitātes centrālās ēkas astronomiskajā tornī, Rīgā, Raiņa bulvārī 19.

Saules aptumsuma novērojumi notiks arī netālu no Saules muzeja (Rīgā, Kungu ielā 1).

Īpašie pasākumi Saules muzejā

3.janvārī pl 18:00 lekcija “Kāpēc notiek Saules aptumsumi?”; paralēli darbosies darbnīca “Briļļu izgatavošana Saules aptumsuma novērošanai”.
4.janvāra rītā Saules muzejā būs iespēja uzzināt par aptumsuma novērošanu.
4.janvārī pl 12:30 tiks atklāts informatīvs projekts “Saules pulksteņi fotogrāfijās”
5.janvārī pl 18:15 Latvijas Astronomijas biedrības atklātā sanāksme veltīta Saules tēmai

Kā tieši izskatīsies Saule

Latvijā ziemas periodā, īpaši dažas nedēļas ap Ziemassvētkiem dienas nav garas, un Saules gaitai pie debess nav sevišķi augsta trajektorija. Lielākajā daļā gaišās dienas daļas Saule pilsētas apstākļos ne vienmēr ir labi saskatāma – pat neliela un attāla ēka var izrādīties par būtisku šķērsli. Tādēļ Saules aptumsuma novērojumiem ieteicams izvēlēties vai nu vietu, kas ir ar klaja dienvidaustrumu virzienā, vai arī veikt novērojumus no kādas ēkas augstāka stāva.

Trīs tālākie attēli sniedz ieskatu, kā Saule būs novietota pie debess aptumsuma sākumā, maksimuma brīdī un noslēgumā. Vizualizācijai izmantota programma Stellarium. Lūgums akceptēt nelielo brīvo interpretāciju ar fotogrāfiski attēloto vasarīgo pļavu – Latvijā 4.janvārī zeme noteikti izskatīsies citādi.

Aptumsuma sākumā pl 9:24 Saule būs tik tikko uzlēkusi, un tādēļ pilsētas apstākļos to varēs novērot tikai kāda īpaši klajā vietā vai no augstākas ēkas augšējiem stāviem. Jāmeklē vieta, kur ir brīvs skats dienvidaustrumu virzienā.

Maksimuma brīdī pl 10:46 Saule būs pacēlusies līdz septiņarpus grādu augstumam, kas vizuāli pat nesasniedz taisnā rokā izstieptas dūres platumu (pielīdzināms aptuveni 10°) . Arī šajā gadījumā pilsētā novērošanu var traucēt kādas augstākas ēkas.

Aptumsuma noslēguma daļā pl. 12:11 Saule būs visaugstāk – jau pāri desmit grādu augstumam. 4.janvārī Saule vairs tikai nedaudz pacelsies augstāk, bet jau pēc divdesmit minūtēm tās augstums atkal sāks samazināties.

Dažas minūtes pēc aptumsuma sākuma.

Aptumsuma maksimuma brīdis. Lūgums pievērst uzmanību tam, ka 4.janvārī Saule vizuāli ir lielāka par Mēnesi (diametru starpība – 2 loka minūtes), tādēļ pat tad, ja Mēness aizklātu vēl vairāk Sauli, pilnus 100% nebūtu iespējams sasniegt – būtu nevis pilns, bet gredzenveida Saules aptumsums.

Dažas minūtes pirms aptumsuma noslēguma.

Piebilde: Mēness daļa, kas nebūs aizklājusi Sauli, nebūs redzama – būs redzama tikai Saule (ar dažāda izmēra robu). Simulētajos attēlos Mēness tiek attēlots, lai būtu uzskatāmi redzams iemesls, no kā Saulei veidojas “robs”.

Tuvākie Saules aptumsumi Latvijā

Lai arī pasaulē vidēji ik gadu notiek 2-4 Saules aptumsumi, ne visus ir iespējams novērot Latvijā. Iepriekšējās reizes šajā gadsimtā bija 2003.05.31 (fāze – 0.84), 2005.10.03 (0,31), 2006.03.29 (0,38) un 2008.08.01 (0,49). Savukārt iepriekšējais pilnais Saules aptumsums Latvijas teritorijā (tiesa, tikai nelielā Kurzemes dienvidrietumu daļā) bija novērojams 1954.gada 30.jūnijā.

Tikko sācies Saules aptumsums (2003.05.31.)

Tuvākie Saules aptumsumi Latvijā pēc 2011.01.04 būs (iekavās norādīta fāze Rīgai):

2015.03.20 (0,77)
2021.06.10 (0,31)
2022.10.25 (0,60)
2025.03.29 (0.22)
2026.08.12 (0.84)

Savukārt no tālākajiem Saules aptumsumiem mūsu valstī īpaši atzīmējami būs  2039.06.21 (Vidzemē un Latgalē) un 2048.06.11 gredzenveida aptumsumi (fāzes – attiecīgi 0,95 un 0,97). Tuvākais Latvijā novērojamais pilnais Saules aptumsums būs 2142.05.25.

Kas pareizi novērot Saules aptumsumu

Lai arī ikviens no mums dienas laikā prot atrast pie debesīm Sauli, kā arī ne reizi vien ir skatījies uz to (saulrieta vai saullēkta laikā), labi zināms, ka tā ir tik spilgta, ka ātri apžilbst acis. Pat vairāk, tieša skatīšanās uz Sauli var kaitēt redzei. Lai no tā izvairītos, ir jāievēro drošības pasākumi. Sauli var novērot caur speciāli sagatavotiem filtriem, bet drošāk ir izmantot projicēšanas metodi. Galvenais – nekad nevērojiet Sauli caur tālskati, binokli vai teleskopu! Tas var nenovēršami sabojāt jūsu redzi!

Tiešiem novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai patvaļīgi izvēlētas plēves materiāls.

Attēla projekcija

Saules attēlu var projicēt ar binokļa, monokļa vai teleskopa palīdzību. Būs nepieciešams gaišs ekrāns (balta lapa vai cita virsma), uz kuras projicēt, kā arī kāds aizsegs šim ekrānam, lai uz tā nokļūst tikai projicētais attēls, bet ne tiešie Saules stari. Uzmanību – Saules projicēšana var sakarsēt teleskopa okulāru un to sabojāt. Tādēļ vēlams iepriekš novērtēt, vai nav nepieciešams daļēji aizsegt tālskaša vai teleskopa objektīvu.

Speciālās filtra brilles

Ja ir pieejamas speciālās Saules novērojumu brilles (parasti tiek izmantots tumšais Black Polymer vai sudrabainais Baader filtrs), tad aptumsumu var droši novērot arī caur tām.

Aptumsuma fotografēšana

Ja vēlamies fotografēt tiešā veidā Sauli aptumsuma laikā, tad noteikti jāizmanto kāds filtrs. Ne obligāti tam ir jābūt īpaši blīvam, ja ir iespēja manuāli foto kamerai regulēt ekspozīcijas parametrus. Jāatceras, ka pavisam bez filtra arī nebūtu ieteicams fotografēt Sauli, jo tas var radīt uztverošās matricas bojājumus. Lai Saule būtu kaut cik labi saredzama, nepieciešams gara fokusa attāluma objektīvs (35mm filmu jeb full frame gadījumā – ne mazāk kā 135mm).

Tomēr interesantāk par vienas pašas Saules fotografēšanu ir sameklēt kādu rakursu ar vides objektiem. 2010.01.04 aptumsums varētu būt pateicīgs ar to, ka Saule ir zemu, un tā var atrasties vizuāli blakus kādu attālu ēku vai dabas objektu siluetiem, kā arī nelieli, zemi plāni mākoņi var kalpot gan kā filtrs, gan arī vizuālu efektu pastiprinošs elements.

Raksta sākuma daļā sniegtos Saules novietojuma zīmējumus var izmantot, lai savlaicīgi atrastu fotogrāfiski interesantu novērojumu vietu.

Fotografēšanai un novērošanai piemērotas vietas meklēšanas palīgs

Saulespulkstenis.lv piedāvā interaktīvi uz kartes noskaidrot, kurā virzienā būs redzams Saules aptumsums. Šeit var atvērt Google maps karti (satelītattēlu), kurā ar klikšķi uz potenciālās novērojumu vietas tiks uzzīmēts skata apgabals, kura ietvaros aptumsuma laikā pārvietosies Saule.

Skats uz Sauli būs dienvidaustrumu virzienā (kartē – “lejup”). Aptumsuma sākumā Saule būs virzienā, kas atbilst nogrieznim labajā pusē, vidējais nogrieznis atbilst maksimuma brīdim, bet kreisajā pusē (gandrīz vertikāls nogrieznis) ir Saules virziens aptumsuma beigās.

Ko vēl specifisku var novērot aptumsuma laikā?

Aptumsuma laikā interesants efekts notiek ar ēnām un Saules gaismu, kas iet caur nelieliem caurumiem un spraugām. Veidojas tā saucamās sirpjveida ēnas, jeb Saules attēla projekcija.

Noderīgas saites

• Latvijas Astronomijas preses relīzes un noderīgi materiāli (tajā skaitā par Saules aptumsumiem)
• NASA Fred Espenak lapa par 2011.gada aptumsumiem

Foto: M.Gills