Galgauskas saules pulksteņa projekta autors – Mārtiņš Gills.
SP tapis IU”Akmens”(īpašnieks N.Carevs) Gulbenē, meistari Zintis
Purens un Ziedonis Deksnis.
Uzstādīšana notika 2013. gada augustā nometnes “Mūsu pēdas pasaulē” laikā. Uzstādīja
Aivars Dzenis, Ivārs Melnis kopā ar meistariem un Jums. Bērni veidoja pēdiņas.
Šis ir viens no tiem saules pulksteņiem, kuru ietverošā kompozīcija ir lieliski saskatāma pat no satelītattēla. Laukums, kurā atrodas saules pulkstenis, veido smaidošas Saules tēlu. Tas viss tādēļ, ka vārds “Priekuļi” ir tuvs vārdam “prieks”. Laikā, kad bija atsevišķs Priekuļu novads, tā ģerbonis bija veidots kā simboliska Saule un simbolisks pulkstenis – tas viss tieši pateicoties šim saules pulkstenim. Lai nolasītu laiku, ir jānostājas uz datuma, un cilvēka ēna norādīs uz attiecīgo stundu zīmi.
Atrašanās vieta: Priekuļi, Priekuļu novads, Latvija
Veids: analemmatiskais
Projekta autors: Mārtiņš Gills
Izgatavoja: Aivars Kerliņš, Priekuļu pašvaldība
Izgatavošanas gads: 2011.
Materiāls: granīts, māla klinkers.
Foto no Priekuļu saules pulksteņa atklāšanas.
2020. gada 7.decembrī Limbažos tika uzstādīts klasiska tipa horizontālais saules pulkstenis. Novada portālā par šo pulksteni rakstīts:
7. decembrī pie Limbažu Lielezera tika uzstādīts “Limbažu Lielezera dabas takas” saules pulkstenis. Saules pulkstenī ir iegravēts Vasaras laiks, tāpēc ziemas periodā pašiem būs viena stunda jāparēķina, jo vienas tonnas akmenim nav tik viegli pārregulēt cipara rādītājus kā rokaspulkstenim.
Apskates objekts tapis ar Limbažu novada pašvaldības piešķirto līdzfinansējumu nevalstisko organizāciju projektiem, kā arī ar Limbažu novada uzņēmēju SIA ‘’Latvian Timber International’’ un SIA ‘’Engelhus’’ atbalstu. Projektu īstenoja biedrība “Sporta klubs “Sudraba pērle”’’.
Pulksteni izgatavoja akmeņkalis Artis Kerliņš, bet konsultēja un aprēķinus sagatavoja M.Gills.
Foto: A.Kerliņš
2020. gada vasarā Brantu muižā, kur darbojas Pirts skola, tika izveidots dalības saules pulkstenis. Tā īpašā iezīme ir gadu skaitītājs, kas strādā pēc sava algoritma (skat pdf dokumentu). Pats pulkstenis ir veidots no īpaši atlasītiem laukakmeņiem.
Dizains un gnomonika – Mārtiņš Gills
Akmens daļas – Artis Kerliņš un Pirts skola.
Foto: M.Gills
2019.gadā noslēdzās daudzstāvu ēku pagalma rekontrukcijas darbi Saulkalnē. Šī teritorija ieguva ne tikai jaunus celiņus, soliņus, bērnu rotaļu laukumus un sportošanas vietas, bet arī dalības saules pulksteni.
Projekta autore – Kristīna Briķe, apreķinus sagatavoja – Mārtiņš Gills.
Foto: M.Gills
Cēsu Sv. Jāņa baznīcas saules pulkstenis ir senākais darbībā esošais stacionārais saules pulkstenis Latvijā. Senāki pulksteņi ir vairāku muzeju krājumos, bet tie neveic savu pamata funkciju. Pirms vairākiem gadiem šis pulkstenis bija iekritis saulespulkstenis.lv veidotāja Mārtiņa uzmanības lokā ar savu pārlieku novienkāršoto gnomonu. Analoģiska vecuma saules pulksteņiem ne reizi nav redzēti primitīva taisnleņķa trijstūra formas gnomoni. Precīzi nav zināms, kad 1744. gadā veidotais vertikālais saules pulkstenis bija ieguvis šo ēnas metēju, bet Mārtiņš uzskatīja par pienākumu vērst šim faktam uzmanību. 2013.gadā viņš sazinājās ar baznīcas draudzes pārstāvi Lieni Biezo par iespējām šo pulksteni restaurēt vai uzlabot. Izrādījās, ka draudze strādā pie tā, lai būtu finansējums plašākai baznīcas fasādes restaurācijai.
2016.gadā ar Mārtiņu sazinājās arhitekts Artūrs Lapiņš no “Arhitektoniskās izpētes grupa” SIA, kurš gatavoja Cēsu Sv. Jāņa baznīcas restaurācijas projektu. Apsekošanā bija secināts, ka kontrforss, kurā ir iemūrēts saules pulkstenis, ir sašķēlies, kā arī pats pulkstenis ir nedaudz sašķiebies.
2019. gada jūnijā ar Mārtiņu sazinājās būvuzņēmuma “Restaurators” restauratore Anete Grava. Mārtiņš piedāvāja paraugus gnomoniem no citu valstu saules pulksteņiem, kas ir tapuši 18. gadsimtā. Vienu no formām arhitekts izvēlējās kā prototipu jaunajam gnomonam. Jauno gnomonu izgatavoja pieredzes bagātais kalējs Pēteris Koroļs.
Drošības labad Mārtiņš arī veica ciparnīcas stundu līniju jeb lineatūras leņķu pārbaudi. Mērījumi liecināja, ka saules pulkstenis tiešām ir veidots Cēsu platuma grādiem. Citviet (piem., Anglijā) gadās, ka kādus saules pulksteņus gadsimtu laikā pārvieto citur, un tad rodas problēmas ar korektu laika attēlojumu.
Restaurācijas laikā uzņēmums “Restaurators” koriģēja arī ciparnīcas savērsumu. 2019. gada novembrī tika pabeigti baznīcas restaurācijas darbi, un šobrīd saules pulkstenis ir brīvi pieejams apskatei, un saulainā laikā – arī gatavs darbam.
Paldies arhitektam un restauratoriem par veiktajiem darbiem!
Foto M.Gills
Informācijas lapa PDF faila formā.
Īsi pirms Latvijas simtgades 2018. gada novembrī dienas gaismu ieraudzīja izcilajam latviešu valodniekam Kārlim Mīlenbaham veltīts saules pulkstenis Kandavā. Vienlaikus tas ir arī vienīgais Kārlim Mīlenbaham veltītais vides objekts Latvijā.
Idejas, dizaina un astronomisko aprēķinu autors – Mārtiņš Gills
Izgatavošana – Aivars Oleksāns, SIA “Lakta”
Vides darbi (K.Mīlenbaha parka izveides pirmā kārta) – SIA “Westbūve”
Doma par saules pulksteni Kandavas pašvaldībai parādījās 2013.gadā. Pamazām tapa saules pulksteņa saturiskā koncepcija, dizains, kā arī tika meklētas iespējas šo vides objektu izgatavot. Saules pulkstenis ir ar dubultu ciparnīcu – tas rāda gan vietējo laiku, gan joslas vasaras laiku (GMT+3).
Saules pulkstenis ir veidots atvērtas grāmatas formā. To rotā K.Mīlenbaha darba nosaukums “Latviski domāt, latviski runāt, latviski just” (1890). Profesore Ina Druviete izvēlējās vēl astoņu darbu nosaukumus, kuri ir iestrādāti saules pulkstenī. Tajā skaitā ir arī – “K.Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīca. Rediģējis, papildinājis,
turpinājis J.Endzelīns. I-IV, 1923-1932.”
Vides objekts ir atvērts brīvai piekļuvei. Pie tā var apsēsties, tajā var ieiet un lūkoties uz pasauli caur grāmatu, apzinoties sevi kā atbildīgus latviešu valodas nesējus un tās turpinātājus.
Foto: M.Gills
2018. gada pavasarī pie Pelēču pamatskolas tapa uz bruģa krāsots dalības jeb analemmatiskais saules pulkstenis.
Tīmekļa vietne preili.lv raksta:
—
Analemmatiskais saules pulkstenis Pelēču pamatskolā
13.06.2018.
Erasmus+ projekta The Sunny Side Up ietvaros Pelēču pamatskolas kolektīvs aktīvi cenšas izmantot saules enerģiju. Par pierādījumu tam ir ne tikai uzstādītā siltumnīca ar tai pievienotajiem pašdarinātajiem saules paneļiem, bet arī saules pulkstenis, kas tiek izmantots gan praktiskiem mērķiem, gan arī kā vizuālā noformējuma papildinājums skolas teritorijā. Ja pagājušogad saules pulkstenī veidoja izteiksmīgas un krāšņas saulespuķes, tad šogad projekta noslēgumā ir izveidots analemmatiskais saules pulkstenis, kurš skolas pagalmu izkrāšņos vairākus gadus visos laikapstākļos.
Sākotnēji fizikas skolotāja Aleksandra Masļakova, izmantojot precīzus aprēķinus, izveidoja maketu, kura pamatā ir doma, ka cilvēks var noteikt pulksteņa laiku ar savu ēnu, nostājoties uz atbilstošā mēneša atzīmes, sevi iedomājoties par pulksteņa rādītāju un sev priekšā paceļot abas rokas.
Pateicoties veiksmīgam kopdarbam komandā, ko veidoja fizikas skolotāja Aleksandra, 8.klases meitenes Ilva un Dagnija, kā arī projekta koordinatore Jolanta, tika aktīvi strādāts ne tikai pie pulksteņa funkcionalitātes, bet arī pie koša vizuālā noformējuma, lai nākotnē pulkstenis aktīvi kalpotu kā kompetenču izglītības pamats, sevī apvienojot fizikas, dabaszinību, matemātikas, kā arī vizuālās mākslas elementus.
Pelēču pamatskolas analemmatisko saules pulksteni jau atzinīgi ir novērtējuši projekta partneri no Norvēģijas, Kipras, Spānijas un Slovēnijas. Ceram, ka saules pulkstenis motivēs mūsu skolēnus, būs par pamatu zinātkārākiem bērniem, cels skolas prestižu vietējā sabiedrībā, kā arī būs spilgts iedvesmas paraugs aktīvai sadarbībai starp skolēniem un skolotājiem.
—
Foto: M.Gills
2017.gada nogalē pie rekonstruējamās estrādes Rūjienā parādījās saules pulkstenis. Oficiāli rekonstruētā estrāde tika atklāta 2018.gada jūnijā. Horizontālais saules pulkstenis rāda 2.joslas vasaras laiku (GMT+3).
Dizains – Agnese Purviņa, ģeometrijas aprēķini un konsultācijas – Mārtiņš Gills, metāls – Aivars Oleksāns, akmens – Uldis Gaušis.
Foto: M.Gills
Kopš 2018.gada oktobra Lielzeltiņu observatorijā uz novērojumu terases blakus novēroju tornim ir saules pulkstenis. Veidots no nerusējoša tērauda un stikla. Atbistoši Lielzeltiņu observatorijas saimnieka Sergeja Kļimanska iecerei stiklā ierverts zvaigžņotās debess motīvs ar Oriona zvaigznāju. Pulksteņa ciparnīca rāda 2.joslas laiku.
Informācijas lapa par Lielzeltiņu saules pulksteni – izdrukai, A4 1 lpp, PDF fails
2019.gada 12.janvārī Lielzeltiņu Observatorijā notika seminārs starptautiskās kampaņas “100 Hours of Astronomy” ietvaros. Tam sekoja debess novērojumi. Neilgi pirms pusnakts Oriona zvaigznājs pie debess bija nostājies tā, ka radās iespēja to nofotografēt kopā ar saules pulksteņa gnomonu. Zvaigznājs un tā attēlojums stiklā.
Projekta autors – Mārtiņš Gills, stikla māksliniece – Bārbala Gulbe, metāla meistars – Aivars Oleksāns.