Pirmdien, 2016. gada 9. maija pēcpusdienā Latvijā būs novērojama astronomiska parādība, kas iepriekšējo reizi notika pirms 13 gadiem, bet nākamo reizi būs vērojama pēc trim gadiem. Tas būs Merkura tranzīts, kura laikā uz Saules fona vairāku stundu garumā būs novērojams Merkurs. Rīgā tāpat kā pārējā Eiropas teritorijā šis notikums būs vērojams no pēcpusdienas plkst. 14:11 līdz pat saulrietam (līdz plkst. 21:00-21:31 atkarībā no vietas Latvijā). Šajā brīdī Saule atšķirsies no ierastās ar to, ka uz tās gandrīz pa vidu būs neliels melns aplis, kas 7 stundu laikā lēnām pārvietosies pāri Saules diskam. Mēs būsim liecinieki savdabīgai planētu konfigurācijai, kad Saulei tuvākā planēta būs nostājusies uz vienas līnijas, kas iedomāti ir novelkama starp Zemi un Sauli.
Mūsdienās tā ir laba iespēja reto mirkļu kolekcionāriem iegūt jaunu unikālu iespaidu, bet iepriekšējos gadsimtos Merkura tranzīts tika izmantots, lai precīzāk izpētītu šīs planētas orbītas īpatnības. Kā zināms, Merkura orbītas anomālija ilgstošu laiku bija zinātniska mīkla, līdz tās izskaidrojums tika rasts ar vispārējās relativitātes teorijas palīdzību.
ESA/NASA/SOHO foto
Lai arī Merkura tranzīts notiek biežāk nekā Venēras tranzīts, kas iepriekšējo reizi bija vērojams 2012. gadā, bet nākamo reizi būs vērojams 2117. gadā, to nevar nosaukt par pārāk bieži sastopamu parādību – tā notiek reizi 3-13 gados, tomēr ne katru reizi to var novērot ikvienā Zemes reģionā.
Rīgā organizēti Merkura tranzīta novērojumi notiks 9. maija pēcpusdienā Daugavmalā pie Swedbank ēkas no plkst. 14:11 līdz aptuveni plkst. 19:00. Plānots, ka šajos novērojumos piedalīsies arī Mobilā observatorija.
Merkura tranzīta novērojumos ir jāievēro tie paši drošības nosacījumi, kas Saules aptumsuma novērojumos. Sauli var novērot caur speciāli sagatavotiem filtriem, bet drošāk ir izmantot projicēšanas metodi.
Nekad nevērojiet Sauli caur tālskati, binokli vai teleskopu! Tas var nenovēršami sabojāt jūsu redzi! Tiešiem novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai patvaļīgi izvēlētas plēves materiāls.
Kā pareizi novērot Merkura tranzītu?
Merkura novērojumos ir jāievēro tie paši drošības nosacījumi, kas Saules aptumsuma novērojumos. Sauli var novērot caur speciāli sagatavotiem filtriem, bet drošāk ir izmantot projicēšanas metodi. Galvenais – nekad nevērojiet Sauli caur tālskati, binokli vai teleskopu! Tas var nenovēršami sabojāt jūsu redzi! Tiešiem novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai patvaļīgi izvēlētas plēves materiāls. Vizuāls piemērs novērojumiem ar projicēšanas metodi ir Saules aptumsuma lapā. Šādi ar projekcijas metodi Venēras tranzīts tika novērots Rīgā, 2004.gada 8.jūnijā:
Iepriekšējā Merkura tranzīta reize Rīgā – 2003.gada 7.maijs
Merkura tranzīts notika no rīta. Laika apstākļi bija labvēlīgi novērojumu veikšanai Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī. Foto no tranzīta sākuma gaidīšanas brīža:
Un šādi to Beļģijā fiksēja Dominique Dierick, Astronomy Picture of the Day (2003 May 27):
Astronomiski novērojumi pie Swedbank ēkas
Astronomisku novērojumu tradīcija pie Swedbank (tolaik – Hansabankas) ēkas aizsakās 2008.gadā, kad 1.augustā bija noverojams daļējs Saules aptumsums:
Otrais novērojumu pasākums notika 2012. gada 6. jūnijā, kad agrā rīta stundā tika novērots Venēras tranzīts. Fotoreportāža šeit.
Trešā reize bija 2015. gada 20.martā, kad Rīgā bija vērojams daļējs Saules aptumsums:
Merkura tranzīta logo
Krāsains logo – PDF, PNG; melnbalts – PDF, PNG.
Foto: M.Gills