Fotoreportāža no Venēras tranzīta novērojumiem Rīgā.

2012.gada 6.jūnija agrā rītā notiks reta astronomiska parādība – Venēras pāriešana pāri Saules diskam jeb Venēras tranzīts. Lai arī Latvija ir to valstu vidū, kur Venēras tranzīts ir novērojams, diemžēl pie mums tas nebūs redzams pilnībā – sākuma notikums sāksies vēl tad, kad Saule nebūs uzlekusi. Līdz ar to Venēras tranzīts būs novērojams no saullēkta (kad tranzīts būs aptuveni pusē) līdz tā noslēgumam pl 7:54. Pirms Venēra pazūd pavisam, interesants ir mirklis, kad tumšais disks pieskaras Saules diskam un izveidojas it kā robs Saules diskā. Latvijā šis tā saucamais 3.kontakts notiks pl 7:37.

Saullēkta laiki dažādās Latvijas pilsētās 2012.06.06:
Rīga 4:35
Ainaži 4:26
Ventspils 4:41
Liepāja 4:50
Alūksne 4:19
Krāslava 4:30
Bauska 4:38
Daugavpils 4:33
Rēzekne 4:25

 

Novēro pats, informē citus! Izziņošanas vizuālajos materiālos var izmantot Venēras tranzīta logo “Tagad vai pēc 105 gadiem!”.

Kopīgi novērojumi Rīgā

Plānots, ka Rīgā kopīgi novērojumi/demonstrējumi notiks Daugavmalā blakus Vanšu tiltam un Swedbank ēkai. Pasākums sāksies pl 5:30, ilgs līdz pat Venēras tranzīta noslēgumam.

 

Daži jautājumi un atbildes

Kas notiek Venēras tranzīta laikā?

Venēras tranzīta laikā otrā Saulei tuvākā planēta Venēra vizuāli novietojas starp Sauli un Zemi, veidojot uz Saules diska nelielu apaļu “ripu”, kas dažu stundu laikā pārslīd pāri Saules diskam. Uz Zemes tumšāks nepaliek (t.i. nav novērojami tādi efekti ka Saules aptumsumu laikā). Novērojumu laikā vizuāli interesanti ir brīži, kad Venēra uziet uz Saules diska un noiet no tā. Tieši šos tā saucamos kontakta brīžus savulaik bija īpaši būtiski reģistrēt ar augstu precizitāti.

 

Kāpēc ir vērts novērot Venēras tranzītu?

Venēras pāriešana pār Saules disku ir ļoti rets notikums. Tā ir iespēja reto mirkļu kolekcionāriem iegūt jaunu, unikālu iepaidu. Mēs uzskatāmi varam redzēt, kā planētas kustas Saules sistēmā. Mēs varam iegūt priekšstatu par to, kāds princips astronomiem šobrīd dod iespēju atklāt planētas pie citām zvaigznēm (NASA kosmiskais teleskops Kepler meklē periodiskas zvaigžņu spožuma izmaiņas. Šobrīd jau vairak kā 60  šādā veidā atklātu planētu).

 

Cik bieži notiek Venēras tranzīts?

Lai arī iepriekšējais Venēras tranzīts bija novērojams relatīvi nesen, 2004.gadā, Venēras pāriešana pāri Saules diskam ir diezgan reti novērojama astronomiska parādība. Piemēram, 20.gadsimtā tā nebija notikusi ne reizi. Iepriekšējās reizes: 1639., 1761., 1769., 1874., 1882., 2004. gadi. Nākošā reize – 2117.gadā. Šāds savdabīgs vairāk kā gadsimtu garš cikls ar diviem astoņus gadus atstatiem notikumiem veidojas Zemes un Venēras orbītu plakņu novietojuma specifikas dēļ un apriņķošanas periodu attiecības dēļ.

 

Ar ko vēsturiski bija nozīmīgi Venēras tranzīta novērojumi?

18. un 19.gadsimtā Venēras tranzīts bija vienīgā metode, kā bija iespējams noteikt Saules sistēmas īstos izmērus. Līdz šo novērojumu veikšanai bija izrēķinātas planētu orbītas relatīvos attālumos. Nebija konkrēta novērtējuma jūdzēs vai kilometros, cik īsti tālu no Zemes ir Saule un kādi ir citu planētu orbītu izmēri. Lai veiktu aprēķinus, bija jāiegūst novērojumi no dažādām pēc iespējas attālām Zemes vietām. Tā iemesla dēļ 18. un 19.gs tranzītu reizēs tika organizētas eksotiskas ekspedīcijas, kas ilga vairākus gadus.

Raksts par Venēras tranzīta vēsturisko kontekstu portālā ir.lv

 

Kā pareizi novērot Venēras tranzītu?

Venēras tranzīta novērojumos ir jāievēro tie paši drošības nosacījumi, kas Saules aptumsuma novērojumos. Sauli var novērot caur speciāli sagatavotiem filtriem, bet drošāk ir izmantot projicēšanas metodi. Galvenais – nekad nevērojiet Sauli caur tālskati, binokli vai teleskopu! Tas var nenovēršami sabojāt jūsu redzi! Tiešiem novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai patvaļīgi izvēlētas plēves materiāls. Vizuāls piemērs novērojumiem ar projicēšanas metodi ir Saules aptumsuma lapā. Šādi ar projekcijas metodi Venēras tranzīts tika novērots Rīgā, 2004.gada 8.jūnijā:

  

 

Kad īsti novērojams – 5. vai 6.jūnijā?

Dažviet internetā ir redzamas norādes, ka Venēras tranzīts notiks 5.jūnijā. Sanāk tā, ka daļā pasaules (Ziemeļamerikā, Latīņamerikā) tas tiešām notiks vēl iepriekšējās dienas vakarā, bet Eiropā, Āfrikā un Āzijā būs sākusies jau jauna diena – 6.jūnijs.

Latvijā varēs novērot 6.jūnija rītā no saullēkta (4:19-4:41) līdz noslēguma brīdim – pl 7:54.

 

Kurā virzienā būs Saule tranzīta laikā?

Ņemot vērā to, ka novērojumus var sākt veikt jau ar saullēkta brīdi, ir vēlams izvēlēties vietu, kur Saule būs labi saskatāma no saullēkata līdz pat pl 8. Saullēkta azimuts 6.jūnijā būs 43°. Pl 6:00 azimuts būs 60°, bet augstums 8°, pl 7:00 – azimuts 72°, augstums 16°, bet pl 8:00 – azimuts 84°, augstums 24°. Tādējādi, novērojumiem pilnīgi pietiks, ja nebūs aizsegts ar kokiem vai ēkām ziemeļaustrumu-austrumu virziens.

 

Kur Latvijā notiks Venēras tranzīta novērojumi?

Rīgā kolektīvi novērojumi notiks Daugavmalā pie Swedbank ēkas.

Īpaši novērojumi būs Suntažos Kaltiņu observatorijā.

Kur var plašāk uzzināt par Venēras tranzītu latviešu valodā?

Par 2012. gada Venēras tranzītu ir rakstīts žurnāla Zvaigžņotās Debess pavasara numurā. Fragmenti publicēti tīmeklī. Par iepriekšējās reizes novērojumiem ir rakstīts ZvD 2004. g rudens numurā.

 

Kāds ir labākais interneta resurss par Venēras tranzītu?

Plašākā informācija ir angļu valodā vietnē www.transitofvenus.org