Priekšlikums veidots vietai, kurai cieša saistība ar ozoliem. Ciparnīca veidota kā viegli ielocīta ozola lapa, un gnomons būtu slīps stienis. Prototipa sagatavošanā autors izmantoja reālu ozola lapu. Realizējamam modelim bija izskatīti divi varianti – (1) visa ieliektā ciparnīca ir veidota no metāla un (2) ciparnīca veidota kā režģis – lapas dzīslojums, un tā aizpildīta ar ozolkoka gabaliņiem.
Dizaina un skiču autors – Mārtiņš Gills.
Lai gan pirmajā mirklī var nešķist, ka solam un saules pulkstenim var būt kaut kas kopīgs, viens kopīgs motīvs tomēr ir – abi ir pretēji steigai. Mēs kaut uz brīdi apstājamies, lai paskatītos un padomātu.
Tomēr šis skicēs attēlotais sols ir īpašs ne tikai savu mazliet pārspīlēto izmēru dēļ. Tā abas slīpās malas īpašā veidā met ēnu – uz sola virsmām iezīmētās slīpās līnijas ļauj nolasīt laiku. Sols vērsts pret dienvidiem. Rīta pusē laiku rāda lapās puses mala, pēcpusdienā – kreisās puses mala (skatā pret solu).
Dizaina un skiču autors – Mārtiņš Gills.
Neliela izmēra nerūsējoša tērauda saules pulkstenis ar īpašu stiprinājuma konstrukciju, kas to ļauj novietot uz terases vai balkona margas. Veidots ar latvisko zīmju elementiem. Lieliski iederas kopā ar ziedošām puķu kastēm vai kā brīvi stāvošs objekts.
Izgatavots 2019. gadā.
Dizains un gnomonika – Mārtiņš Gills
Pulksteņa izgatavošana – Aivars Oleksāns
Bieriņu Kroketa klubam veidotais saules pulkstenis raksturīgs ar īpašas formas smalku gnomonu, kas vandālisma risku dēļ nebūtu atbilstošs publiskai vietai. Saules pulkstenis attelo kroketa nūju ar bumbu. Hirozontāli veidotais gredzens norāda virzienus un attālumus līdz vietām, kas ir ievērojamas kroketa spēles pilsētas. Uzstādīts 2017. gadā.
Dizains un gnomonika – Mārtiņš Gills
Pulksteņa izgatavošana – Aivars Oleksāns
Akmens pamatne – Uldis Gaušis
Interesants vides objekts ar pamanāmu izmēru dažādos izmēros varētu būt vides objekts ar saules pulksteņa funkciju. Laiks nolasāms ar virzāmu rokturi, kas kustināms pa iekšējā loka ārējo malu. Objekts lieliski iederētos kādā plašā vietā.
Materiāls – nerūsējošais tērauds.
Priekšlikuma un skiču autors – Mārtiņš Gills
Netālu no Rīgas privātā teritorijā ir uzstādīts ekvatoriālā tipa saules pulkstenis, kas rāda joslas vasaras laiku, un ir veidots no divu veidu tērauda – nerūsējošā tērauda un Corten tērauda, kas raksturīgs ar īpašu dekoratīvo rūsas toni.
Projekta iniciators ir ainavu arhitektūras un dārzu mākslas firma Galantus, saules pulksteņa projekta autors – Mārtiņš Gills, pulksteņa izgatavošana – Aivars Oleksāns, granīta pamatnes izveide – Pauls Jaunzems. Izgatavots un uzstādīts 2024. gadā.
Pulksteņa sfēru veidojošo loku diametrs – 80cm. Sfēra veidojas no trim lokiem, kas savstarpēji krustojas tādā veidā, ka gnomons iet cauri debess ziemeļu un debess dienvidu daļās esošajiem trīsstūriem. Trīsstūru viduspunkti norāda uz debess sfēru poliem. Meridiāna loku veido 9 paralēlas plātnes radot telpisku Mēness sirpja tēlu ar viļņotām malām. Pulkstenis vasaras periodā var attēlot laiku no pl 5 rītā līdz pl 8 vakarā.
Šis ir tradicionāla veida ekvatoriālais saules pulkstenis, kas vienlaikus ir arī vienkāršota armilārā sfēra. Pulkstenis rāda vietējo laiku, tas ir veidots 57 ziemeļu paralēlei.
Dizains un gnomonika – Mārtiņš Gills
Pulksteņa izgatavošana – Aivars Oleksāns
Muzeja ekspozīcijā ir apskatāmi divi 15.gs saules pulksteņa fragmenti, kuri atrasti bijušajā Altenes pilskalnā, un pieder pie senākajām uzietajām saules pulksteņu kultūras liecībām Latvijā.
Muzejā uzstādītais 2024. gadā izgatavotais saules pulkstenis attēlo Altenē uzietos fragmentus, un rāda vēsturiski lietoto laiku, kur pl 12 atbilst dienas vidum – laika momentam, kad ir vienādi laika posmi kopš saullēkta un līdz saulrietam. Vietējais jeb saules laiks vasarā “kavējas” vidēji par 1h19m, bet ziemā – par 19m attiecībā pret joslas laiku.
Saules pulksteņa ciparnīca attēlo Daugavas tecējumu gar Vīganti, Rīteriem, Alteni, Koknesi un Aizkraukli.
Dizaina autors – Dr.sc.comp. Mārtiņš Gills, saulespulkstenis.lv
Pulksteņa pamatni un ciparnīcu izgatavoja akmeņkalis Modris Stiliņš, gnomonu – metāla kalējs Ants Brimerbergs. Uzstādīšanā piedalījās – Juris Koļesņikovs un Kristaps Dadzītis
Izveides procesu vadīja muzeja pārstāve Līga Turjanska.
Atklāts 2024. gada Muzeju naktī.
2022. gada 25. oktobrī Rīgā un citviet Latvijā būs novērojams daļējs Saules aptumsums. Virzienā uz austrumiem aptumsuma fāze pieaugs, pārsniedzot fāzes izmēru 0,6. Šajā reizē nekur uz zemeslodes nebūs novērojams pilns vai gredzenveida Saules aptumsums.
Aptumsuma norises laiki Rīgā:
Aptumsuma sākums – 12:12
Maksimums (aizklāts 60% no Saules diametra) – 13:23
Aptumsuma noslēgums – 14:33
Salīdzinājumam maksimālā fāze un maksimuma brīži dažās citās Latvijas Pilsētās:
Jelgavā – 0,59; pl 13:22
Talsos – 0,59; pl 13:21
Ventspilī – 0,58; pl 13:20
Liepājā – 0,57; pl 13:20
Jēkabpilī – 0,61; pl 13:25
Salacgrīvā – 0,61; pl 13:23
Valkā – 0,62; pl 13:24
Daugavpilī – 0,61; pl 13:26
Alūksnē – 0,63; 13:25
Rēzeknē – 0,63; pl 13:27
Divu stundu laikā Saule vizuāli būs pamazām pārvērtusies no apaļas ripas par apli ar “robu” un atgriezusies atpakaļ ierastajā izskatā.
LU Astronomiskais tornis un aptumšotā Saule (daļēji mākoņos, blakus kupolam).
Saules aptumsuma kolektīvi novērojumi nav plānoti, tomēr Latvijas Astronomijas biedrība aicina iespēju robežās to novērot mājsaimniecības ietvaros un dalīties ar ziņu sociālajos tīklos. Tēmturis – #saulesaptumsums .
Ziņas Twitter-ī ar #saulesaptumsums.
Trīs tālākie attēli sniedz ieskatu, kā Saule būs novietota pie debess aptumsuma maksimuma brīdī. Vizualizācijai izmantota programma Stellarium.
Piebilde: Mēness daļa, kas nebūs aizklājusi Sauli, nebūs redzama – būs redzama tikai Saule (ar dažāda izmēra robu). Simulētajos attēlos Mēness tiek attēlots, lai būtu uzskatāmi redzams iemesls, no kā Saulei veidojas “robs”.
Lai arī pasaulē vidēji ik gadu notiek 2-4 Saules aptumsumi, ne visus ir iespējams novērot Latvijā. Iepriekšējās reizes šajā gadsimtā Rīgā aptumsumi bija 2003.05.31 (fāze – 0.84), 2005.10.03 (0,31), 2006.03.29 (0,38), 2008.08.01 (0,49), 2011.01.04 (0,88), 2015.03.20 (0,72), 2021.06.10 (0,31). Vēl bija daļējais Saules aptumsums 2018. gada 11. augustā, kas bija redzams vien nelielā daļā Ziemeļvidzemes. Savukārt iepriekšējais pilnais Saules aptumsums Latvijas teritorijā (tiesa, tikai nelielā Kurzemes dienvidrietumu daļā) bija novērojams 1954.gada 30.jūnijā.
Tuvākie Saules aptumsumi Latvijā pēc 2022.10.25 būs (iekavās norādīta fāze Rīgai):
2025.03.29 (0.22)
2026.08.12 (0.84)
Savukārt no tālākajiem Saules aptumsumiem mūsu valstī īpaši atzīmējami būs 2039.06.21 (Vidzemē un Latgalē) un 2048.06.11 gredzenveida aptumsumi (fāzes – attiecīgi 0,95 un 0,97). Tuvākais Latvijā novērojamais pilnais Saules aptumsums būs 2142.05.25.
Lai arī ikviens no mums dienas laikā prot atrast pie debesīm Sauli, kā arī ne reizi vien ir skatījies uz to (saulrieta vai saullēkta laikā), labi zināms, ka tā ir tik spilgta, ka ātri apžilbst acis. Pat vairāk, tieša skatīšanās uz Sauli var kaitēt redzei. Lai no tā izvairītos, ir jāievēro drošības pasākumi. Sauli var novērot caur speciāli sagatavotiem filtriem, bet drošāk ir izmantot projicēšanas metodi. Galvenais – nekad nevērojiet Sauli caur tālskati, binokli vai teleskopu! Tas var nenovēršami sabojāt jūsu redzi!
Tiešiem novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai patvaļīgi izvēlētas plēves materiāls.
Visvienkāršākā metode, kas neprasa nekādus ieguldījumus, ir izmantot kādu esošu papīra lapu (papīrs vēlams mazliet stingrāks par parasto drukas papīru, bet derēs arī tāds), lai tajā ar zīmuļa galu izdurtu caurumiņus. Tiem nav jābūt lieliem – aptuveni 1mm būs pilnīgi pietiekami. Ikdienas saulainos apstākļos caur tiem saules stari uz kādas gaišas virsmas veidosies gaiši aplīši. Aptumsuma laikā tie būs nelieli aplīši ar robu. Ja pavisam liela fāze, tad sirpīši.
Saules attēlu var projicēt ar binokļa, monokļa vai teleskopa palīdzību. Būs nepieciešams gaišs ekrāns (balta lapa vai cita virsma), uz kuras projicēt, kā arī kāds aizsegs šim ekrānam, lai uz tā nokļūst tikai projicētais attēls, bet ne tiešie Saules stari. Uzmanību – Saules projicēšana var sakarsēt teleskopa okulāru un to sabojāt. Tādēļ vēlams iepriekš novērtēt, vai nav nepieciešams daļēji aizsegt tālskaša vai teleskopa objektīvu.
Ja ir pieejamas speciālās Saules novērojumu brilles (parasti tiek izmantots tumšais Black Polymer vai sudrabainais Baader filtrs), tad aptumsumu var droši novērot arī caur tām.
Aptumsuma novērojumiem der arī metinātāju filtrs, kura aptumšošanas pakāpe ir 14 (angliski – Shade 14 welder filter glass).
Ja vēlamies fotografēt tiešā veidā Sauli aptumsuma laikā, tad noteikti jāizmanto kāds filtrs. Ne obligāti tam ir jābūt īpaši blīvam, ja ir iespēja manuāli foto kamerai regulēt ekspozīcijas parametrus. Jāatceras, ka pavisam bez filtra arī nebūtu ieteicams fotografēt Sauli, jo tas var radīt uztverošās matricas bojājumus. Lai Saule būtu kaut cik labi saredzama, nepieciešams gara fokusa attāluma objektīvs (35mm filmu jeb full frame gadījumā – ne mazāk kā 135mm).
Tomēr interesantāk par vienas pašas Saules fotografēšanu ir sameklēt kādu rakursu ar vides objektiem. Vēlams vizuāli blakus atrast kādu attālu ēku vai dabas objektu siluetiem, kā arī nelieli, zemi plāni mākoņi var kalpot gan kā filtrs, gan arī vizuālu efektu pastiprinošs elements.
Aptumsuma laikā interesants efekts notiek ar ēnām un Saules gaismu, kas iet caur nelieliem caurumiem un spraugām. Veidojas tā saucamās sirpjveida ēnas, jeb Saules attēla projekcija.
Teksts un foto: M.Gills
Žurnālā Zvaigžņotā Debess 2020. gada Rudens numurā ir publicēts neliels raksts par saules pulksteņiem Latvijā. Raksta PDF versiju var apskatīt šeit.