Category: Jaunumi

  • Limbažu Lielezera dabas takas pulkstenis

    2020. gada 7.decembrī Limbažos tika uzstādīts klasiska tipa horizontālais saules pulkstenis. Novada portālā par šo pulksteni rakstīts:

    7. decembrī pie Limbažu Lielezera tika uzstādīts “Limbažu Lielezera dabas takas” saules pulkstenis. Saules pulkstenī ir iegravēts Vasaras laiks, tāpēc ziemas periodā pašiem būs viena stunda jāparēķina, jo vienas tonnas akmenim nav tik viegli pārregulēt cipara rādītājus kā rokaspulkstenim.
    Apskates objekts tapis ar Limbažu novada pašvaldības piešķirto līdzfinansējumu nevalstisko organizāciju projektiem, kā arī ar Limbažu novada uzņēmēju SIA ‘’Latvian Timber International’’ un SIA ‘’Engelhus’’ atbalstu. Projektu īstenoja biedrība “Sporta klubs “Sudraba pērle”’’.

    Pulksteni izgatavoja akmeņkalis Artis Kerliņš, bet konsultēja un aprēķinus sagatavoja M.Gills.

    Foto: A.Kerliņš

  • Brantu muižas pulkstenis ar gadu skaitītāju

    2020. gada vasarā Brantu muižā, kur darbojas Pirts skola, tika izveidots dalības saules pulkstenis. Tā īpašā iezīme ir gadu skaitītājs, kas strādā pēc sava algoritma (skat pdf dokumentu). Pats pulkstenis ir veidots no īpaši atlasītiem laukakmeņiem.

    Dizains un gnomonika – Mārtiņš Gills

    Akmens daļas – Artis Kerliņš un Pirts skola.

    Foto: M.Gills

  • Turaidas pils horizontālais saules pulkstenis

    Jau 20. gs astoņdesmito gadu sākumā Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos tika atrastas divu saules pulksteņu ciparnīcas. Viena no tām izgatavota no plienakmens, ir apaļas formas, bet pēc uzbūves atbilst horizontālā tipa saules pulkstenim. Gnomons nebija saglabājies, tomēr tika veikta ciparnīcas analīze. Pirmo reizi to neilgi pēc atklāšanas veica Jānis Klētnieks, bet atkārtoti tas notika 2020. gadā. To veica Turaidas muzejrezervāta zinātniskais personāls – Vija Stikāne un Ieva Ose, kā arī saules pulksteņu speciālists Mārtiņš Gills. Viens no galvenajiem jautājumiem bija tas, vai pulkstenis ir izgatavots tieši Turaidai, vai bijis domāts citai vietai. Proti, katrai ģeogrāfiskajam vietai (vietējā laika pulksteņiem to ietekmē tikai ģeogrāfiskais platums) atšķirsies stundu līniju novietojums. Ja pulkstenis ir izgatavots korekti, tad stundu līnijas ļauj noteikt ģeogrāfisko platumu vietai, kurai tas ir bijis izgatavots. Pēc analīzes nācās secināt, ka tas nav bijis izgatavots tieši Turaidai, nedz arī kādai citai vietai – gandrīz katra līnija ir novirzījusies no sagaidāmā novietojuma. Vismazākās nobīdes ir tādā gadījumā, ja tā novietojums būtu bijis vairākus simtus kilometru uz ziemeļiem. Tā kā šis bijis saules pulkstenis, kas izgatavots ar gana daudz neprecizitātēm, nevar izslēgt iespēju, ka tas izgatavots tieši Turaidai. Interesants jautājums ir arī tas, no kurienes ir nācis materiāls – plienakmens / dolomīts. Iespējams, tas iegūts no Sāmsalas.

    Rekonstruētais saules pulkstenis ir novietots Turaidas pils pagalmā. Tā ciparnīca ir veidota nedaudz lielāka nekā oriģinālam. Gnomons ir veidots kā trīsstūra formā saliekts kalts melnā metāla stienis. Pats pulkstenis atrodas uz koka postamenta un 2x2m koka platformas.

    Foto: M.Gills

  • Ogres Meža prospekta pulkstenis

    2020. gada vasarā pēc Ogres Meža prospekta 6.nama iedzīvotāju iniciatīvas tēlnieks Aivars Neško no sarkanbrūna granīta izgatavoja saules horizontālo pulksteni. Pulkstenis tika uzstādīts tieši rudens ekvinokcijas dienā. Šim saules pulkstenim ir īpašas formas gnomons, kas būtiski atšķiras no plākšņu vai stieņu veida gnomoniem. Gnomons ir ievērojami plats, un tā dienvidu puse ir pus-cilindrs. Saules pulkstenis rāda 2.joslas vasaras laiku (GMT+3).

    Foto: M.Gills

  • Merton College, Oxford

    Plaši zināmā Lielbritānijas akadēmiskā pilsēta Oksforda ir mājvieta ne tikai daudzām izglītības un pētniecības iestādēm, bet arī dažādiem saules pulksteņiem. Ne visi ir pieejami. Daži it kā nav paslēpti aiz milzu mūriem vai apsardzes, tomēr atrodas teritorijās, kas nav pieejamas ar attiecīgo iestādi nesaistītām personām. Tāds, piemēram, ir Mertona Koledžas saules pulkstenis. To var uzskatīt par klasisku piemēru, cik harmoniski uz pjedestāla izvietotais ekvatoriālais saules pulkstenis iederas koledžas dārzā. Angļu mauriņš, senatnes elpu nesošās ēkas un izkaidus esošie koki veido lielisku atmosfēru – nesteidzīgu un domām bagātu.

    Foto: M.Gills

  • Kā atrast Liesmu

    Starptautiskā Astronomijas savienība 2019.gadā Latvijas iedzīvotājiem deva iespēju izvēlēties vārdu zvaigznei HD 118203. Balsošanas rezultātā tā ieguva vārdu Liesma, bet ap to riņķojošā planēta – Staburags.  Zvaigzne ir novērojama Latvijā cauru gadu viegli atpazīstamajos Lielajos Greizajos Ratos, kas ir daļa no Lielā Lāča zvaigznāja. Tiesa, tam nepieciešamas skaidras debesis un binoklis vai neliels teleskops, kā arī to var piefiksēt vairāku sekunžu ilgu ekspozīciju fotogrāfijās.

    Piedāvājam instrukciju, kā atrast Liesmu (pdf fails).

  • Valensijas saules pulksteņu dārzs

    2020.gada pirmajās nedēļās sveicienu no Valensijas (Spānija) atsūtīja pasaules apceļotājs un saules pulksteņu atbalstītājs Mārtiņš Sils. Ar savu motociklu viņš bija piestājis pie Valensijas Mākslas un zinātnes pilsētiņas, kuras paspārnē ir izveidots Astronomijas dārzs. Nē, ziedu tur nav, bet ir vienuviet izvietoti dažādu veidu saules pulksteņi. Līdzīgas kolekcijas ir sastopamas arī citās ar astronomijas izziņu saistītās vietās, piemēram, Minhenē Vācu muzejā, pie Maskavas Planetārija, Belģijas pilsētiņas Genkas parkā.

    Foto: Mārtiņš Sils

  • Atjaunots Cēsu Sv. Jāņa baznīcas saules pulkstenis

    Cēsu Sv. Jāņa baznīcas saules pulkstenis ir senākais darbībā esošais stacionārais saules pulkstenis Latvijā. Senāki pulksteņi ir vairāku muzeju krājumos, bet tie neveic savu pamata funkciju. Pirms vairākiem gadiem šis pulkstenis bija iekritis saulespulkstenis.lv veidotāja Mārtiņa uzmanības lokā ar savu pārlieku novienkāršoto gnomonu. Analoģiska vecuma saules pulksteņiem ne reizi nav redzēti primitīva taisnleņķa trijstūra formas gnomoni. Precīzi nav zināms, kad 1744. gadā veidotais vertikālais saules pulkstenis bija ieguvis šo ēnas metēju, bet Mārtiņš uzskatīja par pienākumu vērst šim faktam uzmanību. 2013.gadā viņš sazinājās ar baznīcas draudzes pārstāvi Lieni Biezo par iespējām šo pulksteni restaurēt vai uzlabot. Izrādījās, ka draudze strādā pie tā, lai būtu finansējums plašākai baznīcas fasādes restaurācijai.
    2016.gadā ar Mārtiņu sazinājās arhitekts Artūrs Lapiņš no “Arhitektoniskās izpētes grupa” SIA, kurš gatavoja Cēsu Sv. Jāņa baznīcas restaurācijas projektu. Apsekošanā bija secināts, ka kontrforss, kurā ir iemūrēts saules pulkstenis, ir sašķēlies, kā arī pats pulkstenis ir nedaudz sašķiebies.
    2019. gada jūnijā ar Mārtiņu sazinājās būvuzņēmuma “Restaurators” restauratore Anete Grava. Mārtiņš piedāvāja paraugus gnomoniem no citu valstu saules pulksteņiem, kas ir tapuši 18. gadsimtā. Vienu no formām arhitekts izvēlējās kā prototipu jaunajam gnomonam. Jauno gnomonu izgatavoja pieredzes bagātais kalējs Pēteris Koroļs.
    Drošības labad Mārtiņš arī veica ciparnīcas stundu līniju jeb lineatūras leņķu pārbaudi. Mērījumi liecināja, ka saules pulkstenis tiešām ir veidots Cēsu platuma grādiem. Citviet (piem., Anglijā) gadās, ka kādus saules pulksteņus gadsimtu laikā pārvieto citur, un tad rodas problēmas ar korektu laika attēlojumu.
    Restaurācijas laikā uzņēmums “Restaurators” koriģēja arī ciparnīcas savērsumu. 2019. gada novembrī tika pabeigti baznīcas restaurācijas darbi, un šobrīd saules pulkstenis ir brīvi pieejams apskatei, un saulainā laikā – arī gatavs darbam.

    Paldies arhitektam un restauratoriem par veiktajiem darbiem!

    Foto M.Gills

  • Koši ziedi saules pulkstenī

    2019.gada vasaras noslēgumā, kad lielākā daļa ziedu vairs nav sastopami, kādā dārzā netālu no Rīgas dienas gaismu ieraudzīja ziedošu dzīvesprieku starojošs saules pulkstenis. Mierīga, netrāli pelēka ciparnīca izceļ krāšņo gnomonu.

    Tuvākajos mēnešos dārzs pāries ziemīgā noskaņā, ar interesi gaidīsim, kā šis saules pulkstenis turpinās nest siltās vasaras vēsti.

    Stikla gnomons apvienojumā ar metāla ciparnīcu caur diviem atškirīga rakstura materiāliem dot interesantu vizuālu kontrastu, kas var veidot negaidītu akcentu dārzā vai pie mauriņa. Stikla gaismas spēles ir teju neizsmeļamas.

    Stikla māksliniece – Bārbala Gulbe, metāla darbi – Aivars Oleksāns, projekta autors – Mārtiņš Gills.

  • Rundāles amfiteātra saules pulksteņi

    2019. gada vasarā uz jaunbūvētā Rundāles Multifunkcionālā centra amfiteātra sienas ir tapuši divi oriģināli saules pulksteņi. Tie iekļaujas sienas dekorā ar vertikāliem un slīpiem metāla elementiem, sasaucoties vienotā tektonikā ar paša amfiteātra būvi.

    Saules pulkstenis, kas atrodas virs estrādes, attēlo vietējo Rundāles laiku. Tas ir vēsturiski lietotais tā saucamais saules laiks, kādu lietoja arī Rundāles pils izveides laikā (t.i. pirms laika joslu ieviešanas). Vietējais laiks nozīmē to, ka dienas vidus ir pl. 12, bet atzīmētās stundas ļauj noteikt laiku līdz astronomiskajam pusdienas laikam vai no tā. Šādu laiku rāda daudzi senākos laikos veidoti saules pulksteņi, savukārt mūsdienās sadzīvē lietotais laiks ir novirzījies no Saules rādītā – vasaras periodā reālais dienas vidus iestājas pusotru stundu vēlāk.

    Saules pulkstenis, kas atrodas uz labajā pusē esošās sienas ir unikāls – tāds nav sastopams Baltijas valstīs un abās austrumu kaimiņvalstīs. Tas attēlo informāciju, ko parasti nerāda nedz parastie saules pulksteņi, nedz rokas pulksteņi vai mobilo telefonu tipiskās pulksteņu lietotnes. Šis saules pulkstenis rāda stundu skaitu, kas atlicis līdz attiecīgās dienas saulrietam. Rietumeiropā eksistē vēsturiska tradīcija dažkārt veidot saules pulksteņus ar tā saucamajām itāļu stundām, kas rāda stundu skaitu kopš iepriekšējā saulrieta. Rundāles amfiteātrī ir šāda veida pulksteņa modernā versija, ļaujot apmeklētājiem novērtēt atlikušo dienas gaišās daļas garumu.

    Abiem saules pulksteņiem laiks nolasāms no izvirzītajā puslokā ievietotās lodes ēnas.

    Abi Rundāles amfiteātra sienas saules pulksteņi vienotā ansamblī apvieno vēsturisko ar mūsdienīgo, tradicionālo ar praktiski izmantojamo.

    Saules pulksteņu projekta autors – Mārtiņš Gills (saulespulkstenis.lv), amfiteātra arhitekts – Andis Špaks, amfiteātra sienas izbūve – SIA “Kvintets M”, metāla elementu izgatavošana – SIA “Lakta”.

    Foto: M.Gills