2011.gada 20.jūlija Vidzemes TV ziņu raidījumā bija sižets par Priekuļu dalības saules pulksteņa izveides darbiem. To var noskatīties šeit (sižets ir ziņu sākuma daļā līdz 3:50) –
http://www.youtube.com/watch?v=XosXyvyhp2c
Laikraksta Druva 23.jūlija numura pirmajā lappusē ir šai pašai tēmai veltīts raksts:
2011.gada 4.janvārī neilgi pēc veiksmīgi novērotā daļējā Saules aptumsuma Saules muzejā tika oficiāli uzsākts projekts “Saules pulksteņi fotogrāfijās”. Tā ietvaros Saules muzejā ir atvēlēta speciāla vieta diviem rāmjiem ar saules pulksteņu fotogrāfijām, kuras reizi mēnesī tiks atjaunotas, tādējādi ilgākā laika posmā sniedzot pārskatu par dažāda veida un vietu saules pulksteņiem.
Pirmie divi eksponētie saules pulksteņi ir Griničas Delfīnu ekvatoriālais saules pulkstenis un Āraišu horizontālsis saules pulkstenis.
No saulespulkstenis.lv autora Mārtiņa Gilla muzeja Iveta vadītāja Iveta Gražule saņēma nelielu horizontālu koka saules pulksteni, kas veidots ar simboliski ietvertu saules motīvu, un rāda vietējo laiku Rīgas platuma grādiem.
Pēc oficiālās atklāšanas diskusijās par saules pulksteņiem piedalījās arī Iveta Murāne un Gunārs Armans.
Foto: I.Murāne, M.Gills
Lai arī vietne saulespulkstenis.lv ir pamatā veltīta tieši saules pulksteņiem, nav mazsvarīgi atspoguļot arī ar Sauli saistītus notikumus.
2011.gada 4.janvārī Rīgā un citviet Latvijā būs novērojams daļējs Saules aptumsums. Aptumsuma norises laiki Rīgā:
Aptumsuma sākums – 9:24
Maksimums (aizklāti 84% no Saules diametra!) – 10:46
Aptumsuma noslēgums – 12:11
Divarpus stundu laikā Saule vizuāli būs pamazām pārvērtusies no apaļas ripas par šauru sirpi un atgriezusies atpakaļ ierastajā izskatā.
LU Astronomiskais tornis un aptumšotā Saule (daļēji mākoņos, blakus kupolam).
Rīgā organizēti 4. janvāra Saules aptumsuma novērojumi notiks Latvijas Universitātes centrālās ēkas astronomiskajā tornī, Rīgā, Raiņa bulvārī 19.
Saules aptumsuma novērojumi notiks arī netālu no Saules muzeja (Rīgā, Kungu ielā 1).
3.janvārī pl 18:00 lekcija “Kāpēc notiek Saules aptumsumi?”; paralēli darbosies darbnīca “Briļļu izgatavošana Saules aptumsuma novērošanai”.
4.janvāra rītā Saules muzejā būs iespēja uzzināt par aptumsuma novērošanu.
4.janvārī pl 12:30 tiks atklāts informatīvs projekts “Saules pulksteņi fotogrāfijās”
5.janvārī pl 18:15 Latvijas Astronomijas biedrības atklātā sanāksme veltīta Saules tēmai
Latvijā ziemas periodā, īpaši dažas nedēļas ap Ziemassvētkiem dienas nav garas, un Saules gaitai pie debess nav sevišķi augsta trajektorija. Lielākajā daļā gaišās dienas daļas Saule pilsētas apstākļos ne vienmēr ir labi saskatāma – pat neliela un attāla ēka var izrādīties par būtisku šķērsli. Tādēļ Saules aptumsuma novērojumiem ieteicams izvēlēties vai nu vietu, kas ir ar klaja dienvidaustrumu virzienā, vai arī veikt novērojumus no kādas ēkas augstāka stāva.
Trīs tālākie attēli sniedz ieskatu, kā Saule būs novietota pie debess aptumsuma sākumā, maksimuma brīdī un noslēgumā. Vizualizācijai izmantota programma Stellarium. Lūgums akceptēt nelielo brīvo interpretāciju ar fotogrāfiski attēloto vasarīgo pļavu – Latvijā 4.janvārī zeme noteikti izskatīsies citādi.
Dažas minūtes pēc aptumsuma sākuma.
Dažas minūtes pirms aptumsuma noslēguma.
Piebilde: Mēness daļa, kas nebūs aizklājusi Sauli, nebūs redzama – būs redzama tikai Saule (ar dažāda izmēra robu). Simulētajos attēlos Mēness tiek attēlots, lai būtu uzskatāmi redzams iemesls, no kā Saulei veidojas “robs”.
Lai arī pasaulē vidēji ik gadu notiek 2-4 Saules aptumsumi, ne visus ir iespējams novērot Latvijā. Iepriekšējās reizes šajā gadsimtā bija 2003.05.31 (fāze – 0.84), 2005.10.03 (0,31), 2006.03.29 (0,38) un 2008.08.01 (0,49). Savukārt iepriekšējais pilnais Saules aptumsums Latvijas teritorijā (tiesa, tikai nelielā Kurzemes dienvidrietumu daļā) bija novērojams 1954.gada 30.jūnijā.
Tikko sācies Saules aptumsums (2003.05.31.)
Tuvākie Saules aptumsumi Latvijā pēc 2011.01.04 būs (iekavās norādīta fāze Rīgai):
2015.03.20 (0,77)
2021.06.10 (0,31)
2022.10.25 (0,60)
2025.03.29 (0.22)
2026.08.12 (0.84)
Savukārt no tālākajiem Saules aptumsumiem mūsu valstī īpaši atzīmējami būs 2039.06.21 (Vidzemē un Latgalē) un 2048.06.11 gredzenveida aptumsumi (fāzes – attiecīgi 0,95 un 0,97). Tuvākais Latvijā novērojamais pilnais Saules aptumsums būs 2142.05.25.
Lai arī ikviens no mums dienas laikā prot atrast pie debesīm Sauli, kā arī ne reizi vien ir skatījies uz to (saulrieta vai saullēkta laikā), labi zināms, ka tā ir tik spilgta, ka ātri apžilbst acis. Pat vairāk, tieša skatīšanās uz Sauli var kaitēt redzei. Lai no tā izvairītos, ir jāievēro drošības pasākumi. Sauli var novērot caur speciāli sagatavotiem filtriem, bet drošāk ir izmantot projicēšanas metodi. Galvenais – nekad nevērojiet Sauli caur tālskati, binokli vai teleskopu! Tas var nenovēršami sabojāt jūsu redzi!
Tiešiem novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai patvaļīgi izvēlētas plēves materiāls.
Saules attēlu var projicēt ar binokļa, monokļa vai teleskopa palīdzību. Būs nepieciešams gaišs ekrāns (balta lapa vai cita virsma), uz kuras projicēt, kā arī kāds aizsegs šim ekrānam, lai uz tā nokļūst tikai projicētais attēls, bet ne tiešie Saules stari. Uzmanību – Saules projicēšana var sakarsēt teleskopa okulāru un to sabojāt. Tādēļ vēlams iepriekš novērtēt, vai nav nepieciešams daļēji aizsegt tālskaša vai teleskopa objektīvu.
Ja ir pieejamas speciālās Saules novērojumu brilles (parasti tiek izmantots tumšais Black Polymer vai sudrabainais Baader filtrs), tad aptumsumu var droši novērot arī caur tām.
Ja vēlamies fotografēt tiešā veidā Sauli aptumsuma laikā, tad noteikti jāizmanto kāds filtrs. Ne obligāti tam ir jābūt īpaši blīvam, ja ir iespēja manuāli foto kamerai regulēt ekspozīcijas parametrus. Jāatceras, ka pavisam bez filtra arī nebūtu ieteicams fotografēt Sauli, jo tas var radīt uztverošās matricas bojājumus. Lai Saule būtu kaut cik labi saredzama, nepieciešams gara fokusa attāluma objektīvs (35mm filmu jeb full frame gadījumā – ne mazāk kā 135mm).
Tomēr interesantāk par vienas pašas Saules fotografēšanu ir sameklēt kādu rakursu ar vides objektiem. 2010.01.04 aptumsums varētu būt pateicīgs ar to, ka Saule ir zemu, un tā var atrasties vizuāli blakus kādu attālu ēku vai dabas objektu siluetiem, kā arī nelieli, zemi plāni mākoņi var kalpot gan kā filtrs, gan arī vizuālu efektu pastiprinošs elements.
Raksta sākuma daļā sniegtos Saules novietojuma zīmējumus var izmantot, lai savlaicīgi atrastu fotogrāfiski interesantu novērojumu vietu.
Saulespulkstenis.lv piedāvā interaktīvi uz kartes noskaidrot, kurā virzienā būs redzams Saules aptumsums. Šeit var atvērt Google maps karti (satelītattēlu), kurā ar klikšķi uz potenciālās novērojumu vietas tiks uzzīmēts skata apgabals, kura ietvaros aptumsuma laikā pārvietosies Saule.
Skats uz Sauli būs dienvidaustrumu virzienā (kartē – “lejup”). Aptumsuma sākumā Saule būs virzienā, kas atbilst nogrieznim labajā pusē, vidējais nogrieznis atbilst maksimuma brīdim, bet kreisajā pusē (gandrīz vertikāls nogrieznis) ir Saules virziens aptumsuma beigās.
Aptumsuma laikā interesants efekts notiek ar ēnām un Saules gaismu, kas iet caur nelieliem caurumiem un spraugām. Veidojas tā saucamās sirpjveida ēnas, jeb Saules attēla projekcija.
Foto: M.Gills
Ikšķilē savrupmāju ciematā “Zaļās salas” 2010.gada 31. jūlijā notika konference “Ainavas, vides un mākslas mijiedarbība“.
Tās ietvaros bija arī referāts par saules pulksteņiem, kā arī Ikšķiles Vides mākslas festivāla teritorijā būs aplūkojams strādājošs dalības saules pulksteņa prototips. Tālāk seko neliels ieskats konferences norisē.
Konferenci atklāja Vides mākslas festivāla vadītājs un organizētājs Ivars Zukulis.
Ilze Janele referātā “Kultūras mantojums – attīstība vai degradācija?” akcentēja muižu parku pārbūves problēmas, minot piemērus nepārdomātai pārbūvei, papildinājumiem vai būtisku elementu iznīcināšanai.
Gundega Lināre referātā “Māksla Latvijas dārzos un parkos” aplūkoja Latvijā esošus mākslas elementu piemērus pagātnē un mūsdienās.
Latvijas ainavu arhitektu savienības priekšsēdētāja Daiga Veinberga uzrunāja konferences dalībniekus ar pārdomām par šādu pasākumu nepieciešamību.
Maija Strazdiņa iepazīstināja ar dažiem jaunajiem parkiem Londonā. Īpaši detalizēts ieskats bija Londonas mitrāju parka struktūrā, aplūkojamajos objektos un vides objektu risinājumos.
Mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis referātā “Vides dizaina elementi kultūrvēsturiskajā ainavā” analizēja Rīgā esošos veiksmīgos un ne tik veiksmīgos pilsētā pamanāmos un to raksturojošos vides objektus – ielu stabiņus, afišu stabus, lukturus, ielu noformējumus, komerciālas pagaidu būves u.c.
Mārtiņš Gills referātā “Saules pulksteņi vides mākslā” aplūkoja dažāda veida saules pulksteņu risinājumus, kas spēlē atšķirīgu lomu vides bagātināšanā.
Sandra Levāne referātā “Upe. Dambis.” prezentēja kopā ar kolēģi Daci Kalvāni veikto pētījumu par dambju ietekmi uz cilvēka attiecībām ar upi, īpaši analizējot Daugavas problēmas.
Vents Vīnbergs referātā “Vietas gars un laikmetīgās identitātes” analizēja Latvijas arhitektu attieksmi pret konkrēto apbūvējamo vietu, latviešu tradīcijām, ticējumiem un nerakstītiem likumiem (piemēram, nepieciešamību dzīvojamai mājai noteikt āderu vietas).
2. Koktēlniecības simpozija Ikšķilē noslēgums, kura ietvaros tēlnieks Kārlis Īle izteica pateicību tā četriem dalībniekiem (Juris Osis, Kuldar Moor, Donatas Mockus un Rimantas Milkintas) par lielisko veikumu.
Starplaikos notika diskusijas un vides objektu ekspozīcijas apskate.
janvāris
***
decembris
***
novembris
***
oktobris
***
septembris
augusts
jūlijs
jūnijs
maijs
aprīlis
marts
Drīzumā – saules pulksteņi Riodežaneiro, Portugālē, Spānijā, Norvēģijā, Argentīnā; reportāža no semināra.
Aģentūras LETA informācija:
Svinot Latvijas Universitātes (LU) deviņdesmit un Rīgas pilsētas Būvvaldes Mērniecības biroja 130 pastāvēšanas gadu jubileju, šodien uz Latvijas Universitātes jumta notika svinīga piemiņas plāksnes atklāšana vēsturiskajam Rīgas ģeodēziskajam nullpunktam.
1879.gadā dibinātas Būvvalde un Mērniecības komisija, kā arī sākta moderna uzmērīšana. Nākamajos gados ierīkoti pirmie ģeodēziskie punkti, izveidoti triangulācijas un nivelēšanas tīkli, uz kā pamata tika sastādīti pilsētas plāni.
Rīgas triangulācijas tīkla ģeodēziskais nullpunkts nostiprināts ar akmens stabu uz Rīgas Politehnikuma – tagadējās LU jumta. Tīkls ietvēra 115 ģeodēziskos punktus, kas izvietojās 45 kvadrātkilometru lielā pilsētas teritorijā.
LU rektors Mārcis Auziņš svinīgajā pasākumā norādīja, ka šim nullpunktam esot dziļi simboliska nozīme, jo neesot iedomājama moderna sabiedrība, kas nebalstās uz precīzām zināšanām un pētniecību. “Šeit sākusies pilsētbūvniecība un simboliski sākas Rīga,” teica Auziņš.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) arī atzīmēja šī nullpunkta simbolisko nozīmi, kā arī norādīja, ka LU esot jākļūst par augstākās izglītības standartu mūsu valstī.
Piemiņas plāksni ģeodēziskajam nullpunktam atklāja Auziņš un Ušakovs, svinīgi pārgriežot sarkanu lenti.
Pēc tam turpat uz jumta tika atklāts arī LU muzeja dāvināts saules pulkstenis. Tā darbību un precizitāti gan pārbaudīt pasākuma dalībniekiem neizdevās, jo bija apmācies un lija lietus.
Fotoreportāža no atklāšanas pasākuma:
Foto: M.Gills
View LV saules pulksteņi in a larger map
