Category: Latvijas saules pulksteņi

  • Grāmata: Jānis Klētnieks “Saules pulksteņi Latvijā”

    Ja runājam par saules pulksteņiem mūsu valstī, noteikti ir jāpiemin izmēros nelielā, bet saturā lieliskā Jāņa Klētnieka grāmata “Saules pulksteņi Latvijā”, kas izdota izdevniecībā Zinātne 1983.gadā. Daudzus gadus šis bija vienīgais informācijas avots latviešu valodā par saules pulksteņu uzbūves principiem, to vēsturi, kā arī Latvijā brīvā dabā apskatāmiem un muzeju fondos esošajiem saules pulksteņiem.

    Informatīvi-izglītojošu funkciju veic sākuma nodaļas, kas iepazīstina ar Zemes rotāciju ap Sauli un savu asi kā priekšnosacījumu laika mērīšanai pēc Saules kustības debesī. Ir pastāstīts par laika vienādojuma izcelsmi, ir atsauces uz vēsturiskiem ar laika skaitīšanu saistītiem izziņas avotiem. Nodaļā par saules pulksteņu veidiem tiek aplūkoti tikai trīs tipiskākie – ekvatoriālie, horizontālie un vertikālie. Nav pastāstīts par diezgan bieži sastopamajiem sfēriskajiem un uz patvaļīga slīpuma un pret debess pusēm orientētas plaknes veidotiem saules pulksteņiem. Grāmatas lielās sadaļas, kas uzskaita stacionāros un pārnēsājamos saules pulksteņus, kalpo kā 20.gs 80. gadu sākuma precīzs brīvā dabā un muzeju fondos esošo saules pulksteņu reģistrs. Katram saules pulkstenim ir norādīti tā izmēri, materiāls, īpašību raksturojums, kā arī ir veikta ciparnīcas lineatūras analīze.

    Ievērības cienīgi ir Turaidā arheoloģiskajos izrakumos atrastie 14.-15.gs saules pulksteņi. Tikpat sens ir Raunas saules pulkstenis, kura ciparnīca ir saglabājusies pilnībā, un divi arheoloģiskajos izrakumos Altenē uzietie saules pulksteņu fragmenti. Ar 17.-18.gs ir datējami daļēji saglabājušies stacionārie saules pulksteņi, kas grāmatas izdošanas laikā atradušies Kuldīgas, Jēkabpils, Bauskas un Rīgas muzejos. Detalizēti aplūkoti muzeju fondos esošie pārnēsājamie saules pulksteņi, kuru izcelsme pamatā ir Nirnbergas un Augsburgas meistaru darbnīcas.

    Interesanta ir grāmatā netieši atspoguļotā sakarība, ka pēc 18.gs izgatavoto un Latvijā izmantoto saules pulksteņu skaits samazinājies, bet 20.gs līdz 80.gadu sakumam Latvijā izgatavoti tikai 2 saules pulksteņi – Daugavpilī un Valmierā (abi pirms 2.Pasaules kara). Tādēļ jo īpaši interesants fakts ir mūsdienās, ka relatīvi daudz jaunu saules pulksteņu pie mums ir tapuši pēdējo divdesmit gadu laikā. Grāmata nav zaudējusi savu nozīmi, un joprojām kalpo kā labs izziņas līdzeklis par saules pulksteņu vēsturi un to vēsturiskajiem eksemplāriem Latvijā.

  • Cēsu Brāļu kapu saules pulkstenis

    Atrašanās vieta: Cēsis, Brāļu kapi
    Koordinātas:
    Veids: horizontālais
    Izgatavošanas gads: 1985.
    Autori: Arhitekte Ausma Skujiņa, tēlnieks Andrejs Jansons.
    Materiāls: Granīta ciparnīca, gnomons nav saglabājies.

    Saules pulkstenis ir daļa no kritušajiem padomju karavīriem veltītā memoriālā ansambļa “Mātes karā”, kas atrodas pie Cēsu Meža kapiem. 2010.gadā veiktā saules pulksteņa apskate liecina, ka tā gnomons vairs nav saglabājies, atstājot vien ciparnīcu ar iedaļām visai diennaktij kā mūžīgā laika ritējuma simbolu.

    Fotogrāfija ar darba kārtībā esošu saules pulksteni ir publicēta uz žurnāla Zvaigžņotā Debess 1991.gada rudens vāka.

    Paldies Aivaram Lambertam par situācijas izpēti.

  • Tērvetes saules pulkstenis

    Atrašanās vieta: Tērvete.
    Koordinātas: 56° 28′ 53.9″N, 23° 23′ 06.9″E
    Veids: horizontālais
    Izgatavošanas gads: 1933., atjaunots 1998.gadā
    Autori: Studentu apvienība
    Materiāls: Betona pamatne, betona ciparnīca ar metāla stundu iedaļām, metāla gnomons.

    Tērvetes saules pulkstenis ir minēts laikraksta “Latvijas Kareivis” 191.numurā (1938.gada 25.augusts), rakstā “Pa dzimtās zemes pilsētām un ciemiem”:

    “Tālāk dodamies pa parku; pa kuru iedami, nonakam pie 20m augstā Tērvetes pilskalna – tā sauktā Cukurkalna (savas apaļās formas pēc). Kalnam ziemeļos Zviedru kalns, kur, domājams bijuse Svētā kalna ordeņa koka pils. Blakus Tērvetes pilskalnam vēl aizvien redzamas vācu mūra atliekas; uz tām kādā stūrī stārķu ligzda.”

    “Tagad senču pilskalna galā ierīkots karoga masts, kurā svinīgos gadījumos atkal plīvo latvju karogs. Ierosināts arī pilskalnā uzcelt senču pili. Pilskalna stūrī uz četrstūraina betona pamata uzstādīts šūnakmens ar saules pulksteni; šūnakmeņa sānos rakstīts: Dižo zemgaļu XIII g.s. brīvības cīņu atcerei. – Latvju studente 4. VI. 1933.”

    Atslēgvārdi citās valodās:
    EN: Latvia, Tervete, horizontal sundial.
    DE: Lettland, Tervete, horizontale Sonnenuhr.
    FR: Lettonie, Tervete, cadran solaire horizontal.
    IT: Lettonia, Tervete, orologio solare orizzontale.
    RU: Латвия, Тервете, горизонтальные солнечные часы.
    ES: Letonia, Tervete, reloj de sol horizontal.

    Foto: M.Gills

  • Vērmaņa parka saules pulkstenis

    Saules pulkstenis kādreiz ir bijis Rīgā, Vērmaņa parkā (Vērmanes dārzā). Nav zināms, vai ir saglabājušās foto liecības, par to, kā tas īsti ir izskatījies, tomēr interesanta informācija par tā izveidi ir publicēta Pārslas Pētersones rakstā “Vērmaņa parka izveides atspoguļojums Priekšpilsētu apstādījumu komisijas fonda dokumentos. 1813–1879”, kas publicēts žurnāla “Latvijas Arhīvi” 2009.gada 3.numurā (raksts ir lejupielādējams šeit). Citāts no 137.-139.lpp:

    Vērmaņa parku greznoja arī vairāki skulpturāli veidojumi. Par vienu no tiem – 1864. gadā uzstādīto Saules pulksteni – saglabājusies gan rakstveida informācija, gan arī skiču zīmējumi. Ieceres iniciators bija vietējais tirgotājs Georgs Andreass Klēbergs (Kleberg), kurš savā testamentā Vērmaņa parkam novēlēja 2000 rubļu sudrabā ar noteikumu, ka summa jāizlieto Saules pulksteņa izgatavošanai un uzstādīšanai brīvajā vietā iepretim minerālūdens iestādei. Tomēr līdz reālai darbu uzsākšanai pagāja gads un tikai 1865. gada 30. aprīļa komisijas protokolā lasāms, ka rūpes par Saules pulksteņa uzstādīšanu uzņēmies vecākais Džons Helmzings (Helmsing, 1806–1867). Viņš klātesošajiem ziņoja, ka cinka lējuma Saules pulksteni apņēmusies izgatavot M. Geisa (Geiss) lietuve Berlīnē, bez tam laukumā vēl uzstādīja arī koka statujas un trīs akmens vāzes. Idejas piepildīšanos apstiprina Rīgas muitnīcas 1865. gada 28. maija vēstule Rīgas rātei: muita bez nodokļu maksājumiem atļāvusi ievest cinka saules pulksteni, kā izgatavošanai līdzekļus devis nelaiķis tirgotājs Georgs Klēbergs. Tas domāts Vērmaņa parka greznošanai.

    Saules pulksteņa skices:

  • Referāts “Saules pulksteņi Latvijā”

    Konference “Astronomija Latvijā”
    Rīga, Akadēmijas laukums 1, LZA Mazā zāle, 2009.gada 9.-10.oktobris

    Referāts “Saules pulksteņi Latvijā”
    Autors – Mārtiņš Gills

    Anotācija:
    Saules pulkstenis ir senākā laiku attēlojošā ierīce. Lai arī to var aplūkot tikai kā pagātnes liecinieku, tie tiek veidoti arī mūsdienās gan ar interesanta vides elementa, gan ar laika rādīšanas funkciju. Referāts iepazīstina ar Latvijā esošajiem aktīvajiem saules pulksteņiem, analizē to kopīgās iezīmes, ka arī informē par saules pulksteņu veidiem, kuri mūsu valstī pagaidām nav pārstāvēti.

    Referāta prezentācija – PDF fails (4,7 MB) 

  • Latvijas Universitātes saules pulkstenis

    Atrašanās vieta: Rīga, 56° 57′ 02.312″ N, 24° 6′ 57.215″ E
    Veids:
    vertikālais
    Izgatavošanas gads:
    2009. g
    Autors:
    I.Vilks
    Materiāls:
    Granīta pamatne, metāla gnomons


    Pulksteni LU 90.gadu jubilejā dāvināja LU Zinātņu un tehnikas vēstures muzejs. Tas savā atklāšanas dienā bija izveidots ar tehniski kļūdu gnomona novietojumā, kas bija radusies izgatavošanas laikā. Vēlāk šī kļūda tika labota, un pulkstenis strādā pareizi.

    Atslēgvārdi citās valodās:
    EN: Latvia, Riga, vertical sundial.
    DE: Lettland,
    Riga, vertikale Sonnenuhr.
    FR: Lettonie,
    Riga, cadran solaire vertical.
    IT: Lettonia,
    Riga, orologio solare verticale.
    RU: Латвия, Рига, вертикальные солнечные часы.
    ES: Letonia,
    Riga, reloj de sol vertical.

    Foto: M.Gills

  • Vecpiebalgas saules pulkstenis

    Atrašanās vieta: Vecpiebalga
    Veids:
    horizontālais
    Izgatavošanas gads:
    1996.gads
    Autors:
    Ausma Skujiņa
    Materiāls:
    betons, laukakmeņi

    Vecpiebalga1 Vecpiebalga3 Vecpiebalga2

    Atslēgvārdi citās valodās:
    EN: Latvia, Vecpiebalga, horizontal sundial.
    DE: Lettland,
    Vecpiebalga, horizontale Sonnenuhr.
    FR: Lettonie,
    Vecpiebalga, cadran solaire horizontal.
    IT: Lettonia,
    Vecpiebalga, orologio solare orizzontale.
    RU: Латвия, Вецпиебалга, горизонтальные солнечные часы.
    ES: Letonia,
    Vecpiebalga, reloj de sol horizontal.

    Foto: M.Gills

  • Rīgas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja saules pulkstenis

    Atrašanās vieta: Rīga, Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
    Veids:
    horizontālais
    Izgatavošanas gads:
    pirms 1926.gada , kopija izgatavota 1996.gadā
    Autors:
    nav zināms.
    Materiāls:
    mūrēta pamatne, marmora ciparnīca, metāla gnomons

    Riga-bm1 Riga-bm2 Riga-bm3

    No Tournet.lv portāla:
    Brīvdabas muzejā esošais saules pulkstenis atrasts un pārvests uz Rīgu 1926. g. no Latgales, kādas muižas Rēzeknes apriņķī. Pēc nostāstiem tas savos pirmsākumos it kā esot stāvējis kāda jezuītu klostera dārzā. Plāksne ar cilnī veidotiem stundu apzīmējumiem veidota marmorā, ēnu metējs stienis vara. Saules pulkstenis provizoriski novietots pie Brīvdabas muzeja galvenās ieejas un saulainās dienās, salīdzināts ar parastu pulksteni, rāda diezgan pareizu laiku.

    Atslēgvārdi citās valodās:
    EN: Latvia, Riga, horizontal sundial.
    DE: Lettland,
    Riga, horizontale Sonnenuhr.
    FR: Lettonie,
    Riga, cadran solaire horizontal.
    IT: Lettonia,
    Riga, orologio solare orizzontale.
    RU: Латвия, Рига, горизонтальные солнечные часы.
    ES: Letonia,
    Riga, reloj de sol horizontal.

    Foto: M.Gills

  • Daugavpils saules pulkstenis

    Atrašanās vieta: Daugavpils
    Veids:
    horizontālais
    Izgatavošanas gads:
    1910.g, atjaunots 2002.g
    Autors:
    A.Jaskovs, atjaunojis A.Salītis
    Materiāls:
    granīta pamatne, metāla ciparnīca un gnomons

    Daugavpils1 Daugavpils3 Daugavpils2

    No Latgales laiks, 3.05.2002:
    Daugavpils Universitātes docētājam Antonijam Salītim tika uzticēta Saules pulksteņa uzstādīšana laukumā. Šis pulkstenis nu jau nomainījis savu trešo atrašanās vietu. Pirmo reizi Saules pulkstens tika uzstādīts 1910. gadā pilsētas parkā, iepretī 1. ģimnāzijai. Tā skalu izgatavoja Daugavpils reālskolas fizikas skolotājs Arkādijs Jeskovs, bet naudu būvei savāca reālskolas vecāko klašu audzēkņi. Pamatni pasūtīja kapu pieminekļu darbnīcā. Septiņdesmitajos gados pulksteni pārvietoja pie viesnīcas “Latvija”. Docents A. Salītis pastāstīja, ka pulkstenis esot nostādīts, konsultējoties ar DU ģeometrijas pasniedzēju docentu Konrādu Murānu. Vasarā, kad saule būšot visaugstāk, varēšot beigt pulksteņa regulēšanu, kas jāveic ļoti uzmanīgi, pagriežot ļoti lēni. Ar mehānismu tas nav iespējams, tikai ar rokām. Pulksteni noregulējot, var panākt precizitāti līdz minūtei. Tomēr jāņem vērā, ka patiesais Saules laiks mazliet atšķiras no ikdienā lietotā laika, kas mainās vienmērīgi. Piemēram, pl. 12.00, kad Saule ir visaugstāk, arī Saules pulkstenis rādīs 12.00, bet mehāniskais — dažas minūtes vairāk vai mazāk. Laika rādīšana atšķirsies arī dažādos gadalaikos. Piemēram, 27. septembrī pl. 12.00 pēc Saules pulksteņa dzīvē lietotais mehāniskais vai elektroniskais pulkstenis rādīs 12.15, bet oktobrī — 12.07. Pagriezt pulksteni paredzēts vissaulainākajā laikā un tā pamatu piecementēt.

    Par godu Daugavpils saules pulksteņa 100 gadu jubilejai Dagavpils pilsētas domes kultūras pārvalde publicēja šādu vēsturisko fotogrāfiju un oficiālo informāciju:

    1910.gadā pilsētas bulvārī (tagad A.Pumpura skvērs), Pēterburgas un Kr.Valdemāra (tagad Saules un Ģimnāzijas) ielu krustojumā iepretī Dvinskas reālskolai (tagad Vienības pamatskola) tika uzstādīts Saules pulkstenis. Pulksteņa izgatavošanas iniciators bija reālskolas fizikas skolotājs Arkādijs Jaskovs. Naudu pulksteņa būvei savāca reālskolas vecāko klašu audzēkņi. Pulksteņa skalu un rādītāju izgatavoja pēc Arkādija Jaskova rasējumiem vietējā gravēšanas darbnīcā, bet pulksteņa melnais marmora postaments piramīdas veidā tika pasūtīts kapu pieminekļu izgatavošanas darbnīcā. Saules pulksteņa ciparnīcas lineatūra atbilst Daugavpils ģeogrāfiskajam platumam.
    Septiņdesmito gadu beigās pulksteni pārvietoja pie viesnīcas „Latvija” (tagad „Latgola”) netālu no Rīgas un Cietokšņa ielu krustojuma. 2001.gadā Saules pulkstenis tika pārvietots uz laukumu pie Daugavpils Universitātes, kur atrodas arī šodien un priecē Daugavpils iedzīvotājus un viesus.

    Atslēgvārdi citās valodās:
    EN: Latvia, Daugavpils, horizontal sundial.
    DE: Lettland,
    Daugavpils, horizontale Sonnenuhr.
    FR: Lettonie,
    Daugavpils, cadran solaire horizontal.
    IT: Lettonia,
    Daugavpils, orologio solare orizzontale.
    RU: Латвия, Даугавпилс, горизонтальные солнечные часы.
    ES: Letonia,
    Daugavpils, reloj de sol horizontal.

    Foto (2009.g): I.Magazeinis

  • Beberu saules pulkstenis

    Atrašanās vieta: Beberi, Rīgas raj.
    Veids:
    horizontālais
    Izgatavošanas gads:
    2004.
    Autors:
    Arhitekta Jura Gertmaņa birojs
    Materiāls:
    dzelzsbetons, metāls

    Berberi1 Berberi2 Berberi4Berberi3

    No Latio sniegtās informācijas:
    Beberu ciemata centrā uzstādīts saules pulkstenis, kas rāda pareizo vietas laiku (atšķiras no “pulksteņa laika” par 1 studu un 12 minūtēm). Bruģī izveidotas atzīmes laika nolasīšanai, bet stundas akcentētas ar gaismas ķermeņiem, kas atdzīvina pulksteni arī tumsā. Pulkstenis uzstādīts 2004. Gada pavasarī-vasarā. Idejas autors – ciemata veidotājs “Latio”; tehniskais autors- Arhitekta Jura Gertmaņa birojs.

    Atslēgvārdi citās valodās:
    EN: Latvia, Beberi, horizontal sundial.
    DE: Lettland,
    Beberi, horizontale Sonnenuhr.
    FR: Lettonie,
    Beberi, cadran solaire horizontal.
    IT: Lettonia,
    Beberi, orologio solare orizzontale.
    RU: Латвия, Бебери, горизонтальные солнечные часы.
    ES: Letonia,
    Beberi, reloj de sol horizontal.

    Foto: M.Gills