Informācija ar raksta autores atļauju pārpublicēta no www.priekuli.lv
Kad teritoriālās reformas rezultātā tika izveidots Priekuļu novads, radās arī nepieciešamība pēc jauniem novada simboliem – ģerboņa un logo.
Priekuļu novads tapšanas brīdī apvienoja 4 pagastus – katru bagātu ar savām tradīcijām, objektiem un dižiem cilvēkiem. Priekuļu novada spilgtākās Laika grāmatas lappuses glabā arī Eduarda Veidenbauma vārdu, te ierakstītas rūpes par Veselavas un Liepas muižas kompleksu, prieks par unikālo smilšakmens veidojumu – Lielo Ellīti, lepnums par zinātnieku viedajiem prātiem Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā, apbrīna par izcilajiem dabas veidojumiem gravās un upju krastos, tādēļ atrast vienojošos simbolus novada ģerbonim un logo bija ļoti grūti.
Tika izlolota viena pagastus vienojoša ideja, un ar visu novada iedzīvotāju līdzdarbošanos radās jaunais Saules parks – vieta, kur gūt spēkus, attīrīt domas un dvēseli.
2010.gadā V.Zatlera izsludinātā Meža dienu konkursa ietvaros Priekuļu novada pašvaldība pieteicās ar vēlmi veidot jaunu – dzīvesprieka un cerību parku. Parkā bija paredzēts stādīt kokaugus, kuri ar krāsainām lapām, krāšņiem ziediem un interesantām formām radītu vienreizēju krāsu un formu rotaļu un rosinātu pozitīvas emocijas. Pavisam no 550 projektiem, tika atbalstīti 6. Starp tiem bija arī mūsu jaunā parka projekts un 2010.gadā Lielās talkas laikā un Meža dienu 2010 ietvaros idejai bija lemts kļūt par īstenību, jo jaunā parka veidošana bija pirmā kopīgā novada iedzīvotāju sanākšana, kur visus vienoja kopīgs pasākums – jaunu kociņu stādīšana. Talkā piedalījās lieli un mazi dalībnieki, no novada skolām, bērnu dārziem, iestādēm, kolektīviem, uzņēmumiem, ģimenēm un dažādām interesentu grupām. Iedzīvotājiem patika ideja par parku un viņi bija ļoti atsaucīgi idejas realizācijā. Ikviens kociņš jaunajā parkā pēc talkas ieguva savus krustvecākus.
Kad koki tika iestādīti, parku bija nepieciešams labiekārtot. Priekuļu novada labiekārtošanas darbu vadītājam J.Sirlakam ideju netrūka. Viņš vēlējās realizēt ko tādu, ko līdz šim viņš nebija savā praksē izveidojis. Viņaprāt – parkā jābūt ne tikai kokiem un augiem, bet jābūt kaut kam interesantam, saistošam, lai cilvēki ne tikai vienkārši iziet cauri, bet arī piestāj un uzkavējas. Un viena ideja bija – par saules pulksteni. J.Sirlakam izdevās atrast astronomu Mārtiņu Gillu, kuram saules pulksteņi ir gan darbs, gan hobijs un sirdslieta. Iepazīstinot M.Gillu ar ideju, viņš atzina, ka šis parks ir ideāla vieta saules pulkstenim. M.Gills uzzīmēja – kādiem elementiem jābūt pulkstenī, bet nebija skaidrs, kāds vizuāli saules pulkstenis izskatīsies. Tika uzzīmētas skices ar galvenajiem elementiem (ciparnīcu un skalu), kuriem jābūt saules pulkstenī. Tās tika iedota deputātiem, bērnudārzu audzēkņiem, skolēniem, lai viņi uzzīmē veidolu, kādam pulkstenim jāizskatās. Idejas bija dažnedažādas, taču visvairāk saistīja Liepas pirmsskolas izglītības iestādes skolotājas Birutas Treijeres Kreizbergas ideja – smaidoša saule. Tā kā Priekuļu novada vārda saknē ir „prieks” – tas sasaucās ar šo smaidīgo sauli, tādēļ tika izlemts saules pulksteni veidot šķelmīgi smaidošas saules formā.
Pulksteņa izstrādē piedalījās ne tikai Latvijas, bet arī Pēterburgas, un Igaunijas astronomi. Projektēšanu veica Mārtiņš Gills, izgatavošanu nodrošināja akmeņkaļa Aivara Kerliņa darbnīca. Pulksteņa izveidi atbalstīja AS „Lode”.
Jau sākumā bija skaidrs, ka šis pulkstenis būs nopietns un unikāls. Tas ir Latvijā lielākais dalības jeb analemmatiskais saules pulkstenis, kas nozīmē to, ka cilvēks pats piedalās laika noteikšanā. Parkā ļoti veiksmīgi tika realizēti vēl citi projekti ar dažādiem finansējumu avotiem – gājēju celiņš, apgaismojums un soliņi tika ierīkoti ar Cēsu rajona lauku partnerības organizēto LEADER projektu konkursa atbalstu, Veselības taka ierīkota pateicoties Hipotēku bankas rīkotajam projektu konkursam „Mēs paši”.
Priekuļu novadā ir ļoti talantīgi cilvēki, kuri tika iesaistīti parka veidošanā. Parka projektu izstrādāja ainavu arhitekte Baiba Cīrule, Veselības takas izveidē mūs konsultēja fitoterapeits Artūrs Tereško, taku un saules pulksteni palīdzēja izveidot Ēriks Markvarts, savukārt leģendu par parku sarakstīja Daina Kahovska.
Laiks ritēja un cilvēki sāka interesēties par parka nosaukumu, ka jaunais parks nav īsti parka nosaukums. Tika saņemti ieteikumi no dažādām pusēm – gan no Priekuļu iedzīvotājiem, gan no Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības, gan no pašvaldības darbiniekiem parku nodēvēt par Saules parku. Tā kā arī Latvijā līdz šim nebija neviena Saules parka, pērnā gada nogalē pēdējā domes sēdē tika nolemts jauno parku nodēvēt par Saules parku.
Izveidojot Saules parku un saules pulksteni, simboliski tika pausta Priekuļu novada iedzīvotāju tiekšanās pēc gaismas, siltuma, izaugsmes un labklājības. Tādēļ gan ģerbonī, gan logo tika izlemts attēlot sauli ar ciparnīcu vidū, jo laiks un tā mūžīgais ritums secīgi sakārto notikumus, nosakot to ilgtspēju un nozīmību. Pulksteņi skaita sekundes, minūtes un stundas, bet mūsu laiks ir šis mirklis pasaules lokos. Novada iedzīvotāji apzinās, ka šis mirklis ir dots tikai un vienīgi mums, tā ir mūsu iespēja radīt un rakstīt jaunas, nozīmīgas lappuses lielajā Laika grāmatā.
Kamēr vēl nebija apstiprināts oficiālais novada ģerbonis, tika izveidots logo – šķelmīgi smaidošā saule, kurš pirmo reizi tika izmantots šī gada Meža dienu laikā Priekuļu biatlona trasē. Logo izstrādāts, par pamatu ņemot M.Gilla izstrādātā saules pulksteņa skices.
Sadarbībā ar Priekuļu novada domi ģerboni izstrādāja heraldikas mākslinieki Ilze Lībiete un Juris Ivanovs. Tas apstiprināts Valsts Heraldikas komisijā. Ģerboņa izmantošanas kārtība noteikta Latvijas Republikas Ģerboņu likumā. Priekuļu novada ģerboņa pamatā ir zaļš fons, uz kura attēlota saule zelta krāsā, tā simboliski paužot novada iedzīvotāju tiekšanās pēc gaismas, siltuma, izaugsmes un labklājības. Ciparnīca saules vidū simbolizē laiku. Laiks un tā mūžīgais ritums secīgi sakārto notikumus, nosakot to ilgtspēju un nozīmību. Pulksteņi skaita sekundes, minūtes un stundas, bet mūsu laiks ir šis mirklis pasaules lokos. Mums visiem jāapzinās, ka šis mirklis ir dots tikai un vienīgi mums, tā ir mūsu iespēja radīt un rakstīt jaunas, nozīmīgas lappuses lielajā Laika grāmatā.
2012.gada 27.jūnijā Valsts Prezidenta pilī notika Pašvaldības ģerboņu svētki, kā ietvaros prezidents A.Bērziņš pasniedza Priekuļu novada domes priekšsēdētājas vietniekam Aivara Tīdemanim Priekuļu novada ģerboni. Svētku pasākumā heraldiskos simbolus saņēma arī Engures, Vaiņodes un Alsungas novadi.
Informāciju sagatavoja: Ieva Fogele