saulespulkstenis.lv

Tag: Latvija

  • Saules muzejā – “Saules pulksteņi fotogrāfijās”

    2011.gada 4.janvārī neilgi pēc veiksmīgi novērotā daļējā Saules aptumsuma Saules muzejā tika oficiāli uzsākts projekts “Saules pulksteņi fotogrāfijās”. Tā ietvaros Saules muzejā ir atvēlēta speciāla vieta diviem rāmjiem ar saules pulksteņu fotogrāfijām, kuras reizi mēnesī tiks atjaunotas, tādējādi ilgākā laika posmā sniedzot pārskatu par dažāda veida un vietu saules pulksteņiem.

    Pirmie divi eksponētie saules pulksteņi ir Griničas Delfīnu ekvatoriālais saules pulkstenis un Āraišu horizontālsis saules pulkstenis.

    No saulespulkstenis.lv autora Mārtiņa Gilla muzeja Iveta vadītāja Iveta Gražule saņēma nelielu horizontālu koka saules pulksteni, kas veidots ar simboliski ietvertu saules motīvu, un rāda vietējo laiku Rīgas platuma grādiem.

    Pēc oficiālās atklāšanas diskusijās par saules pulksteņiem piedalījās arī Iveta Murāne un Gunārs Armans.

    Foto: I.Murāne, M.Gills

  • Raksts žurnālā Zvaigžņotā Debess par saules pulksteņiem Latvijā (1.daļa)

    Žurnāla “Zvaigžņotā Debess” 2010.g rudens numurā ir publicēts M.Gilla raksts “Publiski apskatāmie saules pulksteņi Latvijā” (1.daļa). Šeit var lejupielādēt rakstu PDF formātā (5,5 MB).

  • Debess pušu rādītājs Ventspils Tirgus laukumā

    Atrašanās vieta: Ventspils
    Koordinātas: 57° 23′ 51″ N, 21° 34′ 03″ E
    Izgatavošanas gads: 2009.

    Ventspils reklāmās un tūrisma ceļvežos 2010.gadā parādījās informācija par jaunu Ventspils saules pulksteni. Izrādās, ka nav domāti pie Pils vai pie Ventspils Augstskolas esošie saules pulksteņi, bet gan Tirgus laukuma aka. 2009.gada decembrī svinīgi tika atklāts tirgus laukums, kura bruģis iezīmē bijušo ēku atrašanās vietas un uz kura ir novietoti vairāki interesanti objekti – zvanu tornis, seno smagumu un tilpumu paraugi, kā arī senās akas vietu simbolizējoša strūklaka. Tai centrā ir vertikāls stabs.

    Nezināmu iemeslu dēļ šo aku sauc par saules pulksteni. Tā vēl varētu domāt, ja bruģī būtu iestrādātas kādas stundu iedaļas (un arī šajā gadījumā ar vertikālu stabu nepietiek, lai tas kļūtu par saules pulksteni), tomēr tur ir cita veida informācija – debess pušu virzieni. Šo aku-strūklaku var uzskatīt par labi veidotu debess pušu rādītāju. Tas rāda gan galvenās debess puses – ziemeļus (N), dienvidus (S), austrumus (E) un rietumus (W), kā arī tiem pa vidu esošos virzienus, apzīmējot ar burtiem – NE, SE, SW, NW.

    Vides objekta centrā esošais stabs ir uztverams kā dizainisks vertikāls akcents, bet nekādā ziņā to nevar uzskatīt par saules pulksteņa gnomonu.

    Foto: M.Gills

  • Pagaidu horizontālais saules pulkstenis LU Botāniskajā dārzā, 2010.g

    2010.gada 8.-11.jūlijā Rīgas Ziedu balles ietvaros LU Botāniskajā dārzā notika dārza dizaina konkurss “Tējas laiks”. Tā ietvaros bija sagatavots darbs “Šeit ir vairāk laika”, kura viens no elementiem bija horizontālais saules pulkstenis. Saules pulkstenis bija izgatavots no koka. Stundu iedaļas bija eleganti uzgleznotas uz gaišās ciparnīcas.

    Kompozīcijas un saules pulksteņa autore ir Kristiāna Jansone. Saules pulksteņa ģeometrijas autors – Mārtiņš Gills.

  • Zvaigžņotās Debess vāki ar saules pulksteņiem

    1991. gada žurnāla Zvaigžņotās Debess vāku sērija bija veltīta saules pulksteņiem:

    • Pavasaris – Ingus Dāboliņa oriģināli veidots lodveida saules pulkstenis
    • Vasara – Alūksnes saules pulkstenis
    • Rudens – Cēsu Brāļu kapu saules pulkstenis
    • Ziema – Kārļa Zemdegas veidota saules pulksteņa pamatne

  • Dalības saules pulkstenis Ikšķilē

    Par godu Ikšķiles Vides mākslas festivālam no 2010.gada 22. jūlija līdz 8.augustam tiek eksponēts dalības saules pulkstenis. Tas ir funkcionējošs prototips no metāla darināmam dalības saules pulkstenim, kuru var izveidot dārzā vai parkā. Elipses ietvaros ir iespējams stādīt gan augus, gan arī veidot dekoratīvu aizpildījumu. Prototips veidots no koka stabiņiem, metāla stundu zīmēm un dekoratīvām auklām, kas savieno datumu skalu ar stundu iedaļām.

    Projekta autors: Mārtiņš Gills
    Projekta realizācija: Projekta autors un Aivars Oleksāns (metāla elementi, montāža)

  • Saules ziedpulkstenis LU Botāniskajā dārzā

    Par godu LU Botāniskā dārza rīkotajai “Rīgas ziedu ballei 2010” (8.-11.jūlijs) tika izveidots dalības saules pulkstenis – pirmais šāda veida saules pulkstenis Latvijā. Tas ir konstruēts no pagaidu materiāliem kā vienas sezonas risinājums, un būs aplūkojams līdz oktobra sākumam. Šajā laikā ir iespējams pašiem izmēģināt, kā darbojas dalības saules pulkstenis – Saules ziedpulkstenis. Tas rāda joslas vasaras laiku.

    Projekta autors: Mārtiņš Gills
    Realizācija: LU Botāniskais dārzs un projekta autors


    Par saules pulksteņa tapšanu

    Kad parādījās ierosinājums LU Botāniskajam dārzam veidot dalības saules pulksteni, piemērotāka no projekta autora sagatavotajām idejām bija veidot šo saules pulksteni kā ietvaru ziedu kompozīcijai. Idejas telpiskā skice bija šāda:

    Pēc idejas pārrunāšanas ar Botāniskā dārza direktori Antu Sparinsku tika iegūts akcepts šai idejai, un izvēlēta piemērotājā vieta pļaviņā, kas plānota “Rīgas ziedu balles 2010” darbu izvietošanai.

    Tālāk sekoja saules pulksteņa raksturīgo punktu atzīmēšana dabā.

    LU Botāniskais dārzs ieklāja centrā esošo bruģi. Šajā laikā bija paaugusies zāle:

    Paralēli projekta autors bija sagatavojis stundu atzīmes, kas veidoti no krāsotiem koka stabiņiem un ovālām plastikāta plāksnītēm. Šie stabiņi tika iestiprināti zemē iepriekš atzīmētajās vietās.

    Tālāk sekoja mēnešu zīmju uzkrāsošana uz bruģa.

    Noslēgumā LU Botāniskais dārzs norādītajās vietās ievietoja ziedus.

  • Grāmata: Jānis Klētnieks “Saules pulksteņi Latvijā”

    Ja runājam par saules pulksteņiem mūsu valstī, noteikti ir jāpiemin izmēros nelielā, bet saturā lieliskā Jāņa Klētnieka grāmata “Saules pulksteņi Latvijā”, kas izdota izdevniecībā Zinātne 1983.gadā. Daudzus gadus šis bija vienīgais informācijas avots latviešu valodā par saules pulksteņu uzbūves principiem, to vēsturi, kā arī Latvijā brīvā dabā apskatāmiem un muzeju fondos esošajiem saules pulksteņiem.

    Informatīvi-izglītojošu funkciju veic sākuma nodaļas, kas iepazīstina ar Zemes rotāciju ap Sauli un savu asi kā priekšnosacījumu laika mērīšanai pēc Saules kustības debesī. Ir pastāstīts par laika vienādojuma izcelsmi, ir atsauces uz vēsturiskiem ar laika skaitīšanu saistītiem izziņas avotiem. Nodaļā par saules pulksteņu veidiem tiek aplūkoti tikai trīs tipiskākie – ekvatoriālie, horizontālie un vertikālie. Nav pastāstīts par diezgan bieži sastopamajiem sfēriskajiem un uz patvaļīga slīpuma un pret debess pusēm orientētas plaknes veidotiem saules pulksteņiem. Grāmatas lielās sadaļas, kas uzskaita stacionāros un pārnēsājamos saules pulksteņus, kalpo kā 20.gs 80. gadu sākuma precīzs brīvā dabā un muzeju fondos esošo saules pulksteņu reģistrs. Katram saules pulkstenim ir norādīti tā izmēri, materiāls, īpašību raksturojums, kā arī ir veikta ciparnīcas lineatūras analīze.

    Ievērības cienīgi ir Turaidā arheoloģiskajos izrakumos atrastie 14.-15.gs saules pulksteņi. Tikpat sens ir Raunas saules pulkstenis, kura ciparnīca ir saglabājusies pilnībā, un divi arheoloģiskajos izrakumos Altenē uzietie saules pulksteņu fragmenti. Ar 17.-18.gs ir datējami daļēji saglabājušies stacionārie saules pulksteņi, kas grāmatas izdošanas laikā atradušies Kuldīgas, Jēkabpils, Bauskas un Rīgas muzejos. Detalizēti aplūkoti muzeju fondos esošie pārnēsājamie saules pulksteņi, kuru izcelsme pamatā ir Nirnbergas un Augsburgas meistaru darbnīcas.

    Interesanta ir grāmatā netieši atspoguļotā sakarība, ka pēc 18.gs izgatavoto un Latvijā izmantoto saules pulksteņu skaits samazinājies, bet 20.gs līdz 80.gadu sakumam Latvijā izgatavoti tikai 2 saules pulksteņi – Daugavpilī un Valmierā (abi pirms 2.Pasaules kara). Tādēļ jo īpaši interesants fakts ir mūsdienās, ka relatīvi daudz jaunu saules pulksteņu pie mums ir tapuši pēdējo divdesmit gadu laikā. Grāmata nav zaudējusi savu nozīmi, un joprojām kalpo kā labs izziņas līdzeklis par saules pulksteņu vēsturi un to vēsturiskajiem eksemplāriem Latvijā.

  • Tērvetes saules pulkstenis

    Atrašanās vieta: Tērvete.
    Koordinātas: 56° 28′ 53.9″N, 23° 23′ 06.9″E
    Veids: horizontālais
    Izgatavošanas gads: 1933., atjaunots 1998.gadā
    Autori: Studentu apvienība
    Materiāls: Betona pamatne, betona ciparnīca ar metāla stundu iedaļām, metāla gnomons.

    Tērvetes saules pulkstenis ir minēts laikraksta “Latvijas Kareivis” 191.numurā (1938.gada 25.augusts), rakstā “Pa dzimtās zemes pilsētām un ciemiem”:

    “Tālāk dodamies pa parku; pa kuru iedami, nonakam pie 20m augstā Tērvetes pilskalna – tā sauktā Cukurkalna (savas apaļās formas pēc). Kalnam ziemeļos Zviedru kalns, kur, domājams bijuse Svētā kalna ordeņa koka pils. Blakus Tērvetes pilskalnam vēl aizvien redzamas vācu mūra atliekas; uz tām kādā stūrī stārķu ligzda.”

    …

    “Tagad senču pilskalna galā ierīkots karoga masts, kurā svinīgos gadījumos atkal plīvo latvju karogs. Ierosināts arī pilskalnā uzcelt senču pili. Pilskalna stūrī uz četrstūraina betona pamata uzstādīts šūnakmens ar saules pulksteni; šūnakmeņa sānos rakstīts: Dižo zemgaļu XIII g.s. brīvības cīņu atcerei. – Latvju studente 4. VI. 1933.”

    Atslēgvārdi citās valodās:
    EN: Latvia, Tervete, horizontal sundial.
    DE: Lettland, Tervete, horizontale Sonnenuhr.
    FR: Lettonie, Tervete, cadran solaire horizontal.
    IT: Lettonia, Tervete, orologio solare orizzontale.
    RU: Латвия, Тервете, горизонтальные солнечные часы.
    ES: Letonia, Tervete, reloj de sol horizontal.

    Foto: M.Gills

  • Vērmaņa parka saules pulkstenis

    Saules pulkstenis kādreiz ir bijis Rīgā, Vērmaņa parkā (Vērmanes dārzā). Nav zināms, vai ir saglabājušās foto liecības, par to, kā tas īsti ir izskatījies, tomēr interesanta informācija par tā izveidi ir publicēta Pārslas Pētersones rakstā “Vērmaņa parka izveides atspoguļojums Priekšpilsētu apstādījumu komisijas fonda dokumentos. 1813–1879”, kas publicēts žurnāla “Latvijas Arhīvi” 2009.gada 3.numurā (raksts ir lejupielādējams šeit). Citāts no 137.-139.lpp:

    Vērmaņa parku greznoja arī vairāki skulpturāli veidojumi. Par vienu no tiem – 1864. gadā uzstādīto Saules pulksteni – saglabājusies gan rakstveida informācija, gan arī skiču zīmējumi. Ieceres iniciators bija vietējais tirgotājs Georgs Andreass Klēbergs (Kleberg), kurš savā testamentā Vērmaņa parkam novēlēja 2000 rubļu sudrabā ar noteikumu, ka summa jāizlieto Saules pulksteņa izgatavošanai un uzstādīšanai brīvajā vietā iepretim minerālūdens iestādei. Tomēr līdz reālai darbu uzsākšanai pagāja gads un tikai 1865. gada 30. aprīļa komisijas protokolā lasāms, ka rūpes par Saules pulksteņa uzstādīšanu uzņēmies vecākais Džons Helmzings (Helmsing, 1806–1867). Viņš klātesošajiem ziņoja, ka cinka lējuma Saules pulksteni apņēmusies izgatavot M. Geisa (Geiss) lietuve Berlīnē, bez tam laukumā vēl uzstādīja arī koka statujas un trīs akmens vāzes. Idejas piepildīšanos apstiprina Rīgas muitnīcas 1865. gada 28. maija vēstule Rīgas rātei: muita bez nodokļu maksājumiem atļāvusi ievest cinka saules pulksteni, kā izgatavošanai līdzekļus devis nelaiķis tirgotājs Georgs Klēbergs. Tas domāts Vērmaņa parka greznošanai.

    Saules pulksteņa skices: